Mums visiem ir jāpsakatās 5 gadus uz priekšu un jācenšas noteikt, ko mūsu pašreizējā dzīvē mēs nožēlosim visvairāk. Un tad mums nekavējoties ŠODIEN PAT jāsāk rīkoties, lai nākotnē nevajadzētu nožēlot.
Visnozīmīgākā dāvana, kuru varam pasniegt paši sev, ir apņemšanās dzīvot SAVU autentisku dzīvi. Mums jāatbrīvojas no sabiedrības vilinājumiem un jādzīvo dzīve pēc saviem noteikumiem, atbilstoši savām vērtībām un saskaņā ar saviem sākotnējiem sapņiem. Mums ir jāsaprot, kur mēs bijām, un skaidri jāzina, kurp mēs dodamies. Mums pašiem ir jāiespaido katrs lēmums ko pieņemam un katrs solis, ko speram.
Dzīvē no virzīšanās uz priekšu mūs attura neredzamas baiļu konstrukcijas. Tās liek mums palikt mūsu komforta zonā, kas īstenībā ir visnedrošākā vieta dzīvošanai. Dzīvē lielākais risks, ir neuzņemties nekādu risku. Katru reizi, kad darām to, no kā baidāmies, mēs saņemam atpakaļ to spēku, kuru bailes mums bija nozagušas, jo bailēm otrā pusē atrodas mūsu spēks. Jo vairāk bailēm izejam cauri, jo vairāk spēka atgūstam.
Tas, kā mēs izturamies pret vienu cilvēku, nosaka, kā mēs izturamies pret visiem, ieskaitot 
sevi pašu. Ja mēs necienām otru, mēs necienām sevi pašu, ja mēs neuzticamies citiem, mēs neuzticamies paši sev, ja nenovērtējam cita vērtību, nenovērtējam arī paši sevi. Pret katru cilvēku, pret kuru mums ir saistības, visās lietās, ko darām, mums jābūt laipnākiem, nekā tas tiek gaidīts, dāsnākiem, nekā tas tiek cerēts, pozitīvākiem, nekā mums tas liktos iespējams.
Tas, kā mēs veicam mazas lietas, nosaka to, kā mēs veicam visas lietas.
Viens no galvenajiem noteikumiem, lai dzīvi nodzīvotu skaisti, ir darīt to, kas tev ir nozīmīgs. Un sasniegt tajā tādu meistarību, ka cilvēki nespēj no tevis novērst skatu.
Mums vienmēr jāapzinās, ko un kādus cilvēkus mēs ielaižam savā dzīvē. Tā ir gudrības pazīme, ja cilvēks izvēlas laiku pavadīt tādās vietās, kas viņu iedvesmo un vairo enerģiju, un biedrojas ar tādiem cilvēkiem, kas viņu uzmundrina un padara cēlāku. Gan darbā, gan 
arī personīgajā dzīvē šie pozitīvie draugi un domubiedri iedvesmo mūs kļūt par diženākām personībām un dzīvot dāsnāku dzīvi.
To, cik labi tu dzīvo, var redzēt pēc tā, cik daudz tu mīli.
Padari savu dzīvi nozīmīgu. Esi derīgs. Un esi noderīgs tik daudziem cilvēkiem, cik vien iespējams. Tādā veidā katrs no mums no parastuma var pacelties neparastos augstumos. Un esi starp labākajiem.
Iesaku visiem izlasīt “Slepenās vēstules no mūka, kurš pārdeva savu Ferrari.” /Robins Šarma/
Līdzīgie raksti
BELLA SARDĪNIJA 
Olita!
Ar baudu lasu Tavas atziņas, pardomas. Ir tada sajūta, ka visas manas pardomas ir skaisti uzrakstītas. Izrādās, mēs esam daudz… Tikai dažām no mums ir slinkums… 🙂 Ir mazliet pavērts aizkars uz lietām, par kurām mēs katra savā dzīvē domājām un pasniegta viena no versijām – kā to visu uztvert…. Viegli, ar smaidu un uzticēšanos…. Visumam…. Neatceros kurā grāmatā, taču bija rinda “Dievs nekad nenokavē un neatnak par ātru”…. Dzīve ir tik ļoti skaista un cilvēks var būt neaprakstāmi laimīgs… Katru dienu… Un aiziet gulēt ar saules siltumu sirdī (man tā izpaužas laimes sajūta)….
Veiksmi, sauli, mīlestību….
Cieņā, Ilze
PatīkPatīk
Paldies, Ilze! Skaisti vārdi “Dievs nekad nenokavē un neatnak par ātru”. 🙂 Stiprinoši grūtākos mirkļos!
PatīkPatīk
Varu piekrist, ka mums jādara vairāk, nekā mēs to darām šobrīd vai vispār spējam aptvert – lai dzīvotu tādu dzīvi, kādu vēlamies. Man pašai ļoti patīk Robins Šarma. Bet es tomēr uzskatu, ka ir tik daudz dažādu apstākļu, ar kuriem cilvēki neprot tikt galā! Piemēram, ja Tu neesi uzaudzis mīlestībā un cieņpilnā saskarsmē – vecāku, vecvecāku, radu, draugu, apkārtējo cilvēku – ko tādam cilvēkam darīt? Viņš nemaz nezina, kas ir mīlestība, kas cieņa, kas īsti ir panākumi, cik īsti labi var dzīvot! Kur atrast cilvēkus, kas Tev palīdzēs? Un kā zināt, ka tieši tie ir cilvēki, kas Tevi neizmantos, bet tiešām palīdzēs? Kā zināt, ko ar sevi iesākt! Tu zini, ko vēlies, bet šobrīd strādā vietā, kur saņem algu gandrīz vai zem iztikas minimuma – kā zināt, kuri ir tie soļi, ar kuriem sākt?
Un galu galā – kā cienīt cilvēkus? Ja esi uzaudzis vietā, kur dzīvo pensionāri un dzērāji – kā iemācīties cienīt cilvēkus??! Kā tādus var mīlēt? Kā caur tādiem cilvēkiem var piesaistīt sev veiksmi un labus cilvēkus? Tu no tādiem bēdz.. Kā rīkoties ar tādiem aspektiem? Atmest? Izslēgt kā off pogu? Es vienmēr par to domāju, lasot Šarmas gramatas, publikācijas, bloga ierakstus! Es pilnībā piekrītu, ka mēs paši ceļam un veidojam savas dzīves, bet ir daudz tādu lietu, kas īsti nav saprotamas – ko ar tām iesākt!
PatīkPatīk
Starp tevis minētajiem pensionāriem un dzērājiem pilnīgi noteikti bija arī nedzērāji un cita vecuma cilvēki, nedomāju, ka tu piedzimi un uzaugi veco ļaužu pensionātā. Tas ir svarīgi – ieraudzīt apkārt to, kas ir labs, nevis to, kas ir slikts.
Cienīt cilvēkus ir ļot viegli – vienkārši CIENOT tos un viss. Un ne no viena nav jābēg, vienkārši paej garām, un atstāj viņus dzīvot savu dzīvi. Tas, ko viņš saka par autentisku dzīvi izsaka visu – cilvēkam ir jādzīvo SAVA dzīve, nevis citu! Ko tas dos, ja tava mamma vai brālis sāks uzņemties tavu dzīvi??? Bezsakars, vai ne? Tāpat ar tevi! Tiecies uz to, kas tev patīk. Ja nesasniegsi to šodien, sasniegsi vēlāk – galvenais ej virzienā, kas tev patīk, un pietiks lūrēt uz dzērājiem un neveiksminiekiem.
Kā saprast, kas neizmantos, bet palīdzēs? Dzīvē notiks viss, gan vilšanās, gan atbalsts – viss ir atkarīgs, kā tu uz to reaģē, un kā spēj pieņemt dažādas dzīves situācijas. Es nesaprotu, kāpēc tu tik daudzus gadus runā vienu un to pašu, un kā vēl neesi sapratusi, ka viss ir tavā uztverē? Mazāk domā, bet vairāk ļaujies dzīvei! Ja kas neizdodas – maini apstākļus, vidi, cilvēkus. Esi elastīga!
Citāts no “LILITA” – iztēlojies vienu dienu sevi kā eņģeli, kas sniedz mierinājumu un prieku. Izstaro mirdzumu, smaidi. Sarunājies ar cilvēkiem tā, kā, tavuprāt, runātu eņģelis. Dari labu.
PatīkPatīk