Lāsti, ko esmu izjutusi uz savas ādas


Katrai kultūrai ir savi talismani un kā viens no būtiskākajiem visos gadsimtos ir bijis talismans, kas cilvēku aizsargā pret skaudību un “ļauno aci”. Kāpēc es par to rakstu? Lasot šo rakstu, visu sapratīsiet un visticamāk veltīsiet ieskatu arī savā pagātnē. Mani uz to pamudināja grāmatas “Latvietes karma” un “Ardievu karma” autore Inta Blūma. Es nekad neesmu gribējusi ticēt, ka lāstiem, skaudībai un negatīvām domām, ir liels spēks, katrā ziņā, nekad to negribēju asociēt uz sevi, taču patiesība ir cita. Un man ir pienācis laiks to pieņemt. Es vairs nevaru ignorēt faktu, ka, ir cilvēki, kuru ļaunajiem vārdiem un domām ir liels spēks.
P.S. Fotogrāfijās pie šī raksta jūs redzēsiet amuletu/kuloniņu pret “ļauno aci”, ko lieto Sardīnijā. Tos es šodien pagatavoju pati savām rokām, ieliekot tajos iekšā vienu no spēcīgākajām mantrām. Kad tos gatavoju, iedomājos, ka gribētu, lai katrai manai draudzenei ir tāds mazs aizsargmehānismiņš… gan jau laika gaitā katrai to uztaisīšu.

Kuloniņš pret "ļauno aci"

Kuloniņš pret “ļauno aci”

Un tagad par lāstiem. Šis raksts būs ļoti patiess. Interesanti, cik daudzi no jums uz savas ādas ir izjutuši kādu lāstu? Kā saka grāmatu autore Inta Blūma: “Ir jāsaprot, ka lāsti nav tāpat vien un visiem tie nav. Tie pieder pie Dvēseles kontraktiem un nes sevī mācību.” Es pati savu dzīvi vienmēr esmu uzskatījusi par vieglu, jautru, mīlestības pilnu, un tā tas arī ir. Ar tādu attieksmi es vienmēr dzīvoju, kā laimes luteklīte. Man tādu ikdienišķu problēmu īsti nav, bet man ir tādas lielas un pamatīgas, kuras es pat neuztvēru kā problēmas, bet gan pielāgojos visam, kā zivs ūdenī, nezaudējot optimismu un vieglumu, ejot pa dzīvi.

Uzrakstīšu savu pieredzi par 3 lāstiem, kas ietekmēja visu manu dzīvi.

1) sievietes vārdā Nadja lāsts, ko viņa izkliedza manam tētim, vienā no tiesām, kur viņš kā jurists pārstāvēja vienu uzņēmumu: “Es nolādu tavu meitu, kaut ar viņu notiktu liela nelaime” un pēc 2 nedēļām, 16 gadu vecumā, es cietu ļoti smagā avārijā, pēc tam uz gultas pavadot pus gadu un pavadot vairākus gadus, lai atsāktu normāli staigāt. Viņai tas viss atgriezās atpakaļ 10 gadus vēlāk, kad vēl smagākā avārijā cieta viņas dēls. Cik es zinu, tā sieviete nekad nav bijusi laimīga.

2) sievietes vārdā Ilze lāsts, ko viņa veltīja savam bijušajam vīram un man 19 gadu vecai meitenei, kas iemīlējās viņas vīrā, nemaz nezinot, ka viņam jau ir sieva: “Nolādu, lai ne tev, ne Olitai nekad nebūtu bērnu!” Neko nezinu par viņas dzīvi šodienā, bet skaidrs ir viens, vai nu viņa pati vai viņas bērni noteikti par to maksās. Un jā, man bērnu nav, un bērnu nav arī viņam ar viņa otro sievu. Vai esmu tos īsti gribējusi – nezinu, bet runājot ar Intu, atmiņā atausa šis gadījums.

3) pirms 8-9 mēnešiem ājūrvēdas masāžas meistare, strādājot ar manu bioenerģētisko lauku, man teica, ka man ir jābūt ļoti uzmanīgai, jo viņa redz, ka virs manas galvas ir sastājies liels, tumšs mākonis, ko provocējusi cilvēku skaudība un teica, ka visticamāk tas drīz plīsīs. Es tam nepievērsu uzmanību, jo kāds gan iemesls ir, lai mani skaustu? Es neiedomājos, ka cilvēki redz tikai ārējo veidolu, un tā jau ir, ka Liktenis nevienam uz pieres neraksta – “Es smaidu, jo smaids ir efektīvākās zāles pret visām kaitēm”! Nepāgāja ne divi mēneši un es piedzīvoju otro smago avāriju savā dzīvē.

Pirmā avārija man pilnībā izmainīja skatījumu uz dzīvi. Man bija 16 gadi. Pirms avārijas uzskatīju, ka skaistums ir lielākā vērtība. Kad, pēc avārijas, nākošajā rītā pamodos slimnīcas gultā, mammai prasīju: “Mammīt, kas noticis?” Viņa nevarēja pateikt nevienu vārdu, tikai cieši, ar asarām acīs, turēja manu roku, un es turpināju: “Pasaki man!? Bet, ja kaut kas ir noticis ar manām skaistajām kājām, es labāk mirstu…” Mamma turpināja klusēt, es pacēlu galvu un ieraudzīju, ka viena kāja ir ģipsī, bet otrai pie papēža karājas atsvari! Man bija lauztas abas kājas un katra divās vietās. Viena no tām vairs nekad neatguva savu formu un kopš tās dienas man vairs nav bijusi neviena dzīves diena bez muguras sāpēm. Kurš no jums to redz? Neviens, visi tikai redz manu prieku, skaistumu, optimismu. Pēc pirmās avārijas, mans galvenais atklājums, kas atnāca ar gadiem, ir, ka mūsu vērtība nav skaistās kājas, un ka patiesa mīlestība nerodas tāpēc, ka esi konkursa “Miss Legs” dalībniece. Skaistums atrodas nekur citur, kā mūsu dvēselēs, mūsu smaidā, mūsu skatījumā uz dzīvi, mūsu mīlestībā pret pasauli. Mūsu lielākā bagātība ir dvēseles skaistums!

Bērni. Es ar savu ex-vīru skaistā mīlestībā nodzīvoju 12 gadus, bet bērni tā arī nepieteicās. Bija laiks, kurā sabiedrības spiediena dēļ, es par to pārdzīvoju, taču tagad es par to esmu pateicīga. Ja man būtu bērni, es nekad nebūtu nokļuvusi Sardīnijā, vietā, ko mīlu tikpat stipri kā mātes mīl savus bērnus, t.i. ar beznosacījumu mīlestību, un man nekad nebūtu dota iespēja laiku pavadīt vientulībā – pašai ar sevi! Esmu izgājusi cauri visam ciklam, kas ir jānoiet, lai iemīlētu vientulību (ticiet man, tas ir ļoti smags ceļš), lai atrastu laimi sevī, lai mierīgi bez sirdsapziņas pārmetumiem būtu tālu no visām ikdienas problēmām, kas saistītas ar cilvēkiem mums apkārt. Tas ir brīnišķīgi – valdīt pār savu būtību, teikt jā, kad gribi, un teikt nē, kad gribi. Visus šos gadus, es pārvaldu savu laiku, nevis laiks valda pār mani. To nevar saprast neviena māte, jo, dzemdējot bērnus, katra māte rada otru Sevi, rada dubulto atbildību!
Uz savas dzīves traģēdijām es skatos ar optimismu, ar lielu iekšējo spēku un apziņu, ka tas ir mans izredzētais ceļš bagāts ar vērtīgām atklāsmēm.

Costa Rei

Man ir 4 dzīves! Esmu kā kaķis, kas krīt uz kājām.

Pirmā dzīve – mana piedzimšana! Es piedzimu mīlestībā un mans bērnības laiks ir ļoti skaists. Mammīte mūs mīlēja, daudz kūtrāk gan nekā tētis un viņai ļoti gribējās, lai sabiedrības acīs mēs būtu apzinīgas, ko es viņai diemžēl nevarēju sniegt, jo vienmēr esmu bijusi ar savu redzējumu. Tētis mīlēja mammīti. Mammīte mīlēja tēti. Tētītis mīlēja mani un es mīlēju viņu. Viņš bija manas dzīves lielā mīlestība. Mans drošais balsts, mana iedvesma, mans spēks, mans optimisms, vīrietis, kas sākot ar manas dzīves pirmajām dienām, mani veda pa mīlestības ceļu. Par to es esmu pateicīga Visumam!

Otrā dzīve – izdzīvošana pēc pirmās avārijas un satikšanās ar Augstākajiem spēkiem (tie, kas ir bijuši komā vai soli no nāves, mani ļoti labi saprot). Es sevi uz mirkli redzēju no augšas un tā nav fantāzija. Pēc šīs avārijas sāku saņemt dažāda veida informāciju un zināšanas no augšas, sāku lasīt cilvēku dvēseles un gadiem ejot pilnībā mainījos. Par to es esmu pateicīga Visumam!

Trešā dzīve – 2010.g. satikšanās ar Sardīniju. Te man bija paredzēti 3 mēneši Erasmus prakses ietvaros un tad ceļš tālāk. Atbraucot uz šejieni, man nebija atbalsta pleca, neviens latvietis mani te nesagaidīja un es nerunāju itāļu valodā. Bet ziniet, es nejutos kā izsviesta no laivas, drīzāk jutos kā iesēdināta dārgā jahtā, kur kapteinis bija nejauši izkritis aiz borta, un es esmu palikusi uz klaja viena un man ir jāsaprot, kurā virzienā stūrēt un kā vispār to jahtu iedarbināt. Es dzīvoju klausot savai sirdsbalsij. Par Sardīniju vienmēr runāju kā par dzīvu būtni. Es tajā iemīlējos no pirmās sekundes. Pirmo reizi dzīvē sajutu, ka mana enerģija vibrē vienā ritmā ar zemi. Es zināju, ka esmu atgriezusies Mājās! Te mani gaidīja jauns Dvēseles ceļojums. Nākošie gadi, kuru laikā, es visu sasniedzu pati. Dzīvot zemē, kur nav neviena, kas tevi pazīst ir nenovērtāja laime un ļoti liela drosme, paļaušanās uz Visumu. Latvijā es biju Olita, un, lai kur es ietu un, lai ko darītu, man bija uzspiesti daudzi zīmogi – vecāki, dzimtā pilsēta, sekmes un uzvedība skolā, bērnībā piedēvēti talanti, raksturs u.t.t. Un tikai šeit es beidzot biju tīra lapa, ES PATI! Tīra personība, un es varēju būt un biju tā, kas gribēju būt! Man tika dota iespēja nomest pie kājām visus iepriekšējās dzīves kompleksus un sākt dzīves skolu no jauna starp pilnīgi cita temperamenta cilvēkiem. Latvijā vai vietā, kur ir kaut viens cits cilvēks, kas tevi pazīst – tas nav iespējams. Par šo iespēju es esmu pateicīga Visumam!

Ceturtā dzīve sākās tagad, pēc manas otrās avārijas, kurā es izdzīvoju un kurā es 7 dienas dzīvoju tiešā saskarsmē ar debesu enģeļiem, ar dvēseli, ar Garu, Visumu… Ja, kāds kas lasa, ir cietis divās ļoti smagās avārijās ar vienādu scenāriju un nozīmīgās dienās (kas nav nejaušība), un ir palicis dzīvs, es ceru mani sapratīs. Pēc šīs avārijas es ar pilnu pārliecību varu apstiprināt, ka mēs esam Dvēseles un, ka dvēselēm nav tēvzemes, tā ir tikai mūsu ķermeņiem. Dvēseles ir mūžīgas un tās nepiedzimst vienmēr vienā un tajā pašā zemē. Bieži vien cilvēks laimīgs jūtas citā vietā, un tas visticamāk ir tāpēc, ka tās ir viņa mājas vairāk nekā zeme, uz kuras dzimis. Katrai dvēselei ir noteikts laika periods, un tā neaizies prom no zemes ātrāk, kā ir nolemts. Katrai dvēselei ir misija, kas jārealizē. Obligāti. Katra avārija ir LIKTENIS, ko nav iespējams ietekmēt pat ne par pus minūti. Avāriju nevar paredzēt, jo mēs stāvējām, kad mūsos ietriecās cita mašīna ar ātrumu 160 km/h. Jūs zinājāt, ka pēc avārijas līdzcilvēki un tuvinieki cieš vairāk, nekā pats cietušais? Cietušais atrodas citā dimensijā. Cik ilgi?, tas ir atkarīgs no katra indivīda. Ārsti saka, ka krīze iestājas pēc 2-3 dienām. Nezinu, iespējams, ka man pēc pirmās avārijas bija līdzīgi, bet šoreiz es eiforijā dzīvoju 7 dienas. Un arī par šo avāriju es esmu pateicīga Visumam, jo tas mani nevis ir attālinājis, bet gluži otrādi, pietuvinājis tuvāk Laimei!

Ziediņš

Izlasot šo visu, vai tiešām ir vērts skaust, kādu kurš izskatās laimīgs un veiksmīgs? Noteikti nē! Neskaudiet nevienu, jo tas vairo jau tā pasaulē esošo ļaunumu. Uz visiem skaudīgo un ļauno domu pārņemtajiem cilvēkiem, es patiešām skatos ar skumjām un nožēlu. Man ir ļoti, ļoti žēl, ka viņi savu dzīvi nevis mīl, bet skauž tos, kam dzīve izskatās skaistāka.

Jā, mūsdienu virtuālajā pasaulē var atrast daudzas fotogrāfijas un informāciju par gandrīz jebkuru. Kāds teiks, ka publicējot savu dzīvi sociālajos tīklos, mēs kā ar ēsmu pievilinām skauģus, jo īpaši, ja paši esam smaidīgi, priecīgi un veiksmīgi… Tā ir. Bet es negribu savu prieku turēt sevī, savu laimi turēt aiz atsēdziņas, jo paralēli skauģiem ir arī miljoniem cilvēku, kas skatoties uz citiem ķer iedvesmu, gūst pozitīvās emocijas, dzīvo līdzi citu dzīves pieredzei un ir gatavi gan sniegt, gan saņemt palīdzības roku. Katrs vārds, ko es rakstu savā mājas lapā tiek rakstīts no sirds. Ik vienam cilvēkam uz pasaule novēlu būt laimīgam. It sevišķi mums latviešiem, jo ļoti smagnēju atceros mūsu zemes enerģētiku. Tur ir daudz skumju, maz optimisma, daudz pienākuma un vainas sajūtas. Un, ak, daudz “skaudīgu acu”. Mūsos, latviešos, ir izteikta tieksme uz garīgumu, mēs esam stipri un spēcīgi, bet lai to visu vilktu gadu desmitiem ilgi, ir jāatrod kāda vieta, kas dziedē dvēseli! Un ir jāatrod veidi, kā piepieldīt savu sirdi ar vieglumu. Es atradu tādu vietu uz zemes, tāpēc izveidoju savu mājas lapu un, lai iepriecinātu citus, es rakstu par skaistajām, nevis drūmajām lietām. Sardīnija IR Paradīze zemes virsū ar ļoti īpašu enerģētiku! Novēlu jums sajust, saņemt un uzsūkt šo enerģētiku sevī!

Ko par lāstu spēku un par “ļauno aci” saka sardi?

Daudzi tic lāstu varai, kā tas ir bijis gadsimtiem ilgi. Viņi uzskata, ka lāstu raidītājas un saņēmējas ir tikai sievietes. Itālietes var kļūt ļoti agresīvas un iznīcīnāt ar skatienu vien (un es tam piekrītu, jo esmu redzējusi, par kādu naidpilnu zvēru kļūst sieviete, ja tiek aizskarti viņu bērni, ģimene vai vīrs). Sardīnijā ir viens amulets, kas aizsargā pret “ļauno aci”, sauc “Sabegia” vai “Su Coccu”. Tam ir liels aizsargājošs spēks. To iesaka nēsāt gadījumos, kad strauji pasliktinās veselība, sākas galvas sāpes, ir bezspēks, iekšējs satraukums, depresija, ja notiek avārija, ja sākas konflikti ģimenē, un ir būtiski šo amuletu turēt pie sirds visu grūtniecības laiku, kā arī kad piedzimst mazais, to jātur iekšā ratiņos, lai bērniņš netiek noskausts.

Man dzimšanas dienā uzdāvināja šādu amuletu ar vārdiem: “Nēsā to vienmēs sev līdzi, tam ir jābūt vai nu uz miesas, kas ir visefektīvāk, vai nu kabatā, somiņā, un katru reizi, kad sajūti pret sevi vērstu “ļaunu aci” parīvē un uzkarsē to labi, lai ļaunās domas atgriežas atpakaļ pie to īpašnieka.” Nēsāju to savā rokas somiņā, bet amuletu, ko nēsāšu uz kakla, kā jau minēju sākumā, nolēmu pagatavot pati savām rokām un to gatavojot, ieliku iekšā vienas matras spēku. Ja kāda no jums arī savā īpašumā grib šādu amuletu pret “ļauno aci”, rakstiet man – sarunāsim! Es ar lielāko prieku to pagatavošu un piepildīšu ar labām domām, ar Sardīnijas sauli, ar optimismu, ar mantras spēku, ar mīlestību.

Amuletiņš pret ļauno aci, gatavots ar manām rokām.

Amuletiņš pret ļauno aci, gatavots ar manām rokām.

Man priekšā stāv liels darbs ar sevi. Jāattīra mans bioenerģētiskais lauks, jāatbrīvojas no negatīvajām enerģijām, kas skārušas mani daudzu gadu garumā un jāturpina dzīvot ar vieglumu sirdī un smaidu!

Šis ieraksts tika publicēts DAŽĀDI. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

20 Responses to Lāsti, ko esmu izjutusi uz savas ādas

  1. Anita saka:

    Meklēju, meklēju un atradu! Atcerējos, ka kaut kad lasīju šo rakstu, tik nevarēju atcerēties, kur! Tagad, kad kļuvis aktuāls, atausa atmiņā! 😊 Arī šoreiz, pārlasot vēlreiz, pārskrien skudriņas! Labs!!! Paldies! … Uzrakstīšu Tev mesindžerā… 😉

    Like

  2. Iveta saka:

    Lasu Jūsu rakstu un pār manu ķermeni skraida skudriņas, cik daudz izdzīvots vienā dzīvē un cik saprotu, jūs vēl esat jauna. Jā, tā ir taisnība, ka ir cilvēki kuru domām ir stipra ietekme. Ir jāuzmanās no šiem cilvēkiem un labāk neatrasties viņu tuvumā. Es Jums sekoju face book un esmu izlasījusi jūsu mājas lapu, ļoti gribētos jūs satikt dzīvē. Man ir cieši sakari ar televīzijā strādājošām personām, kad esat Latvijā, varbūt gribētu piedalīties kādā raidījumā un pastāstīt par savu pieredzi? Es jums nosūtīšu e pastu ar saviem kontaktiem, ja vēlaties dalīties ar citiem savā pieredzē, atrakstiet man iepriekš, kad plšnots būt Rīgā.
    Paldies par to, ka dalieties ar šiem intīmajiem un dziļi personiskajiem dzīves notikumiem. Tas ir svarīgi.
    Iveta

    Like

  3. Valkīra saka:

    Meklējot rakstus par Sardīniju, uzdūros šim ierakstam, ko izlasīju ar lielu interesi un varu tikai piekrist tam, ka vārdam ir ļoti liels spēks, tāpat kā domām. Tikai gribētos saprast, kā nepieļaut lāstu piepildīšanos, vajadzētu būt tā, ka ticība Augstākajam spēj atvairīt visu slikto, ko cilvēki vēlas nodarīt. Bet varbūt viss nav tik vienkārši. Paldies par padalīšanos ar savām dzīves mācībām. Turpināšu pētīt Jūsu rakstīto par Sardīniju un plānot ceļojumu. 🙂 Veiksmi!

    Like

    • Olita saka:

      Paldies.
      Es domāju, ka mums ir karmiskie parādi, kas ir dziļi saistīti ar dzimtu un, ja kāds no manas dzimtas domā ļaunas domas un raida tās citu virzienā, tad tas viss nāk atpakaļ…. Katrā dzimtā ir cilvēks, kas var pārtraukt šo ciklu un “paņemt” karmisko parādu atstrādāšanu uz saviem pleciem. Tā ir ļoti vieda, stipra dvēsele, kas atnāca uz šīs zemes un ienāca konkrētā ģimenē tieši tāpēc, lai ietu šo ceļu. Tie parasti ir tie cilvēki ģimenē, kam nav bērni, jo kā piedzimst bērns, tas automātiski pārņem dzimtas karmu un ieiet noteiktā aplī… Esmu pārliecināta, ka viss ir risināms. Visam tikai vajag laiku (iespējams daudzas dzīves) un spēju sakontaktēt ar savu dvēseli… Es esmu ļoooooti pateicīga par manām abām avārijām un redzu to kā Dieva svētību, jo manā dzīvē tās abas ienesa ļoti vērtīgas atklāsmes, deva neticamu spēku un citus augļus, kas mani tikai bagātina.
      Man liekas, ka nevaram izvairīties no lāstiem līdz laikam, kamēr tiek atstrādāta un attīrīta dzimtas karma. Jo lāsti ir samaksa. Vienkāršiem vārdiem – kas sēts, to pļauj (bet visas dzimtas ietvaros). Kā man teica viedi cilvēki, visu lielo lāstu spēku prot uzlikt tikai sievietes un arī noņemt un pārtraukt.
      Es no 2 līdz 4 .jūnijam piedalīšos vienā ļoti nozīmīgā seminārā Romā “Iepriekšējo dzīvju regresija”, ko vadīs viens no pasaules spēcīgākajiem regresīvās terapijas pamatlicējiem Brian Weiss (viņa grāmatas ir izdotas arī latviski). Gaidu ar nepacietību! Un peč tam ganjau uzrakstīšu savu pieredzi.

      Publicējis 1 person

      • Valkīra saka:

        Vai, cik interesanti, ka pieminējāt Braienu Veisu – es tieši pirms dažiem mēnešiem ar lielu aizrautību izlasīju viņa grāmatu, kas tulkota latviski “Mīlestība nekad nebeidzas” – par dvēseles radinieku tikšanos. Grāmatu lasīju, jo pati esmu iepazinusi līdzīgu aizraujošu un sirdi satricinošu pieredzi, kas vārda tiešā nozīmē norauj jumtu un pavērš dzīvi citā virzienā attieksmes un dzīves uztveres ziņā. Ja uzrakstīsiet par semināru, noteikti vēlēšos izlasīt!

        Publicējis 1 person

  4. Inese Grieze saka:

    Paldies par lielisko rakstu, tas tiešām lika par daudz ko aizdomāties! Ar aizrautību to lasīju!

    Like

  5. Inese Grieze saka:

    Paldies par tiešām interesanto un aizdomāties liekošu rakstu!

    Like

  6. Elita saka:

    Kā Tu pati visu saprotami un labi uzrakstīji,tad novēlu Tev tikai to labāko,lai Tev mazinās sapes un ātrāk jūties labi! Man gan šķiet,ka ar tiem skauģiem un nelabvēļiem viss ir diezgan sarežģīti,bet es arī esmu cietusi no lāsta un daudzi saka,ka no tā arī neesmu tikusi vaļā,par cik man ir tās panikas lēkmes un smaga agorafobija… Par cik sieviete,kas mani nolādēja jau esot man mammas vēderā,ir jau mirusi,es pat nezinu,kādā veidā man no tā briesmīgā lāsta tikt vaļā,jo es agrāk tam neticēju,bet salīdzinoši nesen,sapratu,ka viss ir saistīts. Bet lai Tev viss tiešām jauki un labi!

    Like

  7. Linda saka:

    Cik interesants raksts! Tieshi shodien shitaa teema man bij superaktuaala… Tu tici, Ka Ar amuletu pietiek, Lai sevi pasargaatu no citu suutiitajaam negaacijaam?

    Like

    • Olita saka:

      Nē, ka pietiek tikai ar amuletu, kad jau ir par vēlu nē. Bet, ka amulets nes svētību ticu.

      Like

    • Ilze saka:

      Ļoti vienkārši – aizsūti to visu atpakaļ uz turieni, no kurienes nācis. Šis būtu “ļaunais” variants. Bet ja vēlies neļauno, tad iztēlojies, kā viss Tas pārvēršas dūmos (miglā, bulbulīšos vai jebkādā citā vielā, kam ir izzušanas spēja) un noskaties gara acīm, kā tas izgaist un izzūd.
      Tāpat, ja Tev gadās sadusmoties uz sev tuvu un mīļu cilvēku un domās viņam veltīt kādu lamuvārdu 😉 un tūlīt Tev sirdī ieduras skumja par to ka tā padomāji, tad tūlīt atsauc atpakaļ to domu pie Tevis, pārvērt tvaikos un izgaisini – sirds atkal laimīga 🙂
      Darbojas vienmēr.

      Like

  8. Dace saka:

    Jā, Olitiņ, kārtējo reizi pārliecinos par tavu rakstīšanas talantu. Izteiksmīga un dzīva valoda, lasot pabiju pagātnē. Absolūti sajutos 16 gados sēžot pie tavas gultas un hihinot par taviem jociņiem kā arī demonstrējumu kā var ar garu lineālu pakasīt niezošu kāju ģipsī. Protams, ka man ne tuvu nebija nojausmas, kāds stāsts aiz tā visa ir patiesībā. Un 19 gadu notikumi – cik tas viss bija pa īstam un pamatīgi, daudzi visā savā mūžā nespēj izjust tādu mīlestību … Un tomēr es dzīvoju ar pārliecību, ka mana dzīve ir manu sapņu un domu atspulgs. Un, ja es kādu skaudīšu vai sliktu vēlēšu, tās būs tikai manas dvēseles un dzīves samazgas, tāpēc ļoti jo ļoti cenšos savu dvēseles telpu turēt pēc iespējas gaišāku, skaistāku un tīrāku ):’. Paldies tev par pārdomām

    Publicējis 1 person

  9. Irita saka:

    Pats svarìgàkais ir neticèt! Tàs visas ir mulkìbas. Mùsu dzìvi varam iespaidot tikai mès pasi un varbùt kas augstàks, pagaidàm vèl mums ìsti nezinàms… Varbùt tiesi tàpèc Tu tik labi jùties te Sardìnijà, jo cilvèki ar visàm sìm mulkìbàm tik loti neaizraujas kà Latvijà.. Man toties cigàniete (man bija 18, biju naiva un tikko uz Rìgu pàrvàkusies tàpèc pieklàjibas pèc sàku klausìties to tumsnèjo tanti pie autoostas) uzlika làstu, jo nesamaksàju 1 latu par to, ka vina man pateica, ka es tikai pec 40 laimìga bùsot. Tad nu tagad atliek man gaidìt vel tos 4 gadus ha ha

    Like

  10. Kristīne saka:

    Jā……….,neskaud un nesūdzies pirms neesi iekāpis cita kurpēs un nogājis cita ceļu. Skaudību nomaini pret apbrīnu un pieredzi. Ne viss skaistais un labais ir kā dzimšanas dienas kūka, ko kāds ir uzdāvinājis, citreiz aiz tā visa slēpjas grūts, pacietības, ticības un uzticības pilns ceļš! Jau ilgāku laiku dzīvoju ar vieglumu un bez vainas sajūtas, par to ka esmu tāda! Un pat varu teikt, ka esmu laimīga, jo es zinu, kur tā ir. Laime ir manī!

    Like

  11. Ilze saka:

    Man patīk Tavs raksts 🙂 Kaut arī neesmu nevienu lāstu ne saņēmusi, ne devusi, ne avārijā cietusi, ne smago ceļu iemācīties vinpatību gājusi. Taču savs aizsargmehānisms pret ļaunumiem man ir gan – katram gadījumam 🙂 Lai Tev dzīvē Laime! Ar vai bez bērniem – Laime no tā nemainās.

    Like

  12. Saule saka:

    Sveika! Kādu laiku sekoju un ar lielu interesi lasu Tevis uzrakstīto un paldies Tev par to!Runājot par šo rakstu , cik ļoti visam piekrītu un cik ļoti ir izbaudīts viss uz savas ādas. Bet galvu neesmu nokārusi, jo tas viss padara mani stiprāku, gudrāku, nosvērtāku,laimīgāku utml visus notikumus un cilvēkus, kas jebkādā veidā ietekmē mani ,neuztveru kā ienaidniekus , bet gan saucu par saviem dzīves trenažieriem. Paldies var pateikt viņiem par visu, jo pateicoties šai pierdzei, mainos un augu es. Citi saka muļķības, es pasmaidu, jo kā jau Tu Olita teici, kas nav uz savas ādas izbaudījis, nesapratīs.Arī mans pēdējais atskaites punkts,kad sapratu kautkas jāmaina, kautkas nav labi, bijušas avārijas. Vēl man tāls ceļš ejams, bet nu jau pēdējos 5 gadus varu teikt, es tā paīstam sāku dzīvot, sāku rāpties no kautkādas tumšas bedres laukā,sāku elpot. Es ļaunu nevēlu nevienam,nedaudz žēl to cilvēku, kas iznieko savu enerģiju nepareizā virzienā un finālā kaitē paši sev. Ik pa laikam redzu, kā saucamajiem skauģiem un nelabvēļiem kā bumerangs sāk atgriezties atpakaļ viņu domas un darbi!!! Tā jau vairs nav mana darīšana, tā ir viņu izvēle, viņu pieredze un kas zin varbūt kādā brīdī arī viņi ko sapratīs un to arī novēlu! Ir tiešām liels kaifs dzīvot, kad saproti, kā viss strādā un cik īstenībā viss ir vienkārši! Domājiet , dzīvojiet, elpojiet prieku , laimi, mīlestību… un viss notiks!!! Paldies Tev par iedvesmojošiem rakstiem! Noteikti turpināšu ar lielu interesi sekot!!! Lai veicas!

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s