Ja tu esi mana draudzene, tad lieta, ko tev iesaku no sirds ir NEJAUKT SAPŅUS AR FANTĀZIJĀM! Tur ir ļoti smalka robeža, bet ļoti liela atšķirība. Sapņi ir mūsu dzinulis uz priekšu, tie ir tīri un lieli, bet fantāzijas ir mūsu iedomas, kas jaucas vienā mikslī ar realitāti un rada ilūzijas, aizņem mūsu prātu un ieved maldos (no sākuma tie var būt arī pozitīvi maldi). Kad ir īstenots sapnis var un vajag pieslēgt savu fantāziju, jo tas tikai bagātina dzīvi, bet, ja sāk no otras puses, nekas neizdodas.
Kāpēc es rakstu šo rakstu? Daudz par to esmu domājusi, jo bieži uzklausot draudzenītes, viņu problēmas un nerealizētas ilgas, skaidri redzu, ka daļa no viņām nerealizē savus sapņus, jo jau priekšlaicīgi savā fantāzijā viņas paredz rezultātu, vai pat daža laba iztēlē jau izdzīvo iespējamo nākotni, un gaida to pašu no dzīves. Jaunībā viņas darīja otrādi. Kad kaut ko ļoti vēlējās, bija atvērtas daudzām iespējām. Tagad savukārt jau zina, ko grib, un vairs neiet savas sirds ceļu, bet ar prātu cenšas iegūt to, kas pēc viņu prāta viņām pienāktos.
SAPNIS ir virziens, kurā doties. Sapnis ir būt laimīgam! Fantāzija ir iztēlē jau izdzīvota rītdiena, kas nekad nepienāk tāda, kādu to iztēlojies. Sapņo un ļauj, lai tava sirds pati rod ceļu, kā tur nokļūt. Ja pieslēgsi prātu un uzņemsies būvēt ceļu pats, tad noteikti nonāksi ilūziju varā.
Visi noteikti ir dzirdējuši par filmu “The Secret”. Lūk, tas ir perfekts piemērs, lai saprastu, ka viena daļa piepildās, bet otra galīgi nē. Piepildās tā, kas ir jūsu sapnis, bet nepiepildās tā, kas ir fantāzija jeb ilūzija.
Salīdzinājumam – tu ej pa svešu pilsētu. Tu zini, ko ieraudzīsi nākamajā šķērsieliņā? Nē! Tad kā tu vari zināt, kas notiks tavā dzīvē? Ja tu aiz stūra gaidīsi 1730.gada pili, kurai tur būtu jābūt, jo tā bija rakstīts ceļvedī, bet tur tā nestāvēs, jutīsies vīlies. Ieejot saldējuma bodītē, tu zini kādas garšas šodien piedāvā? Nē! Bet tu savā iztēlē jau no rīta sāki mieloties ar zemeņu saldējumu. Sapnis nozīmē vēlēties un teikt dzīves daudzveidībai JĀ, nevis gaidīt, kad dzīve teiks Jā tev! Tu sapņo par skaistu, dārgu “PRADA” kleitu? Jā, iespējams to kādreiz arī dabūsi un tavs sapnis būs piepildījies!
Kas ir sapnis?
Sākotnēji, visbiežāk tas ir kaut kas nezināms. Tu dzīvo savu dzīvi, gadiem strādā kādā noteiktā darbā, tev ir attiecības un it kā viss ir kārtībā, bet tu vairs nejūties piepildīta un ir kaut kas tāds, kas tevi vilina, bet īsti nezini kur. Sapnis ir ēterisks. Tam nav formas, tam ir virziens. Un ir mazie sapnīši, kas saucas ikdienas prieciņi vai iegribiņas. Tie vienmēr ir nekaitīgi un tie ir ļoti labi stimuliņi uz ko tiekties! Bet par tiem šajā rakstā nerunāšu – tas ir piemērs kā minēju par Prada kleitiņu vai kāda grib saņemt rožu pušķi no sava mīļotā. Tās ir pozitīvās lietiņas.
Runājot par lielajiem sapņiem. Ir tādi sapņi kā sportā kļūt par pasaules čempionu, uztaisīt lielu, veiksmīgu biznesu – tas arī ir savādāk – tā ir dzīves jēga. Manā gadījumā es sapņoju, ka kādreiz gribētu strādāt pati sev. Sapņoju rakstīt grāmatas vai savu blogu, ko lasīs cilvēki un priecāsies par to, ko rakstu, bet nekad nezināju konkrēti ko, kur un kā, zināju vien to, ka tam bija jābūt pie dievīgi skaistas jūras un siltā klimatā. Pienāca mirklis, kurā vadījos pēc sirds un gāju uz turieni, kur tā mani veda… un atveda uz Sardīniju! Tas mirklis, kurā pieņēmu lēmumu sekot sirdij, nedomājiet, nebija viegls, tas bija pārbaudījums manām bailēm un maniem aizspriedumiem, citu viedoklim par MANU nākotni un drosmei doties nezināmajā. Noteikti katrs no jums ir izjutis kaut uz mirkli spēcīgu vilkmi doties nezināmajā. Bet tas viss liekas tik dīvains, it kā tā būtu fantāzija. Un tu apstājies, lai neizskatītos traks… Tā tu noliedz savu sapni. Un savukārt vēlāk pieslēdzas fantāzija, kā būtu bijis, ja būtu darījis savādāk, ja būtu gājis tur, kur tevi aicināja sirds, bet tu atteicies? Sapnis ir ieeja nezināmajā, tur, kur ir bezgalīgi horizonti un bezgalīgas iespējas. Tev ir tikai jāatveras, ļaujot, lai tevi vada šī zemapziņas balss – tāpat kā nakts sapnis, ko mēs redzam, kad ir atslēgts mūsu prāts.
Vienmēr sapņoju par skaistu mīlestību, bet nekad neiztēlojos, ka vīrietim ir jābūt zilām acīm ar 42 pēdas izmēru (bet zināju, ko noteikti negribētu savā vīrietī, un manam Giovanni tas viss negribētais ir – ahahah). Es vienkārši tiecos pēc mīlestības. Un mīlestība vienmēr ir ar mani. Vienmēr esmu mīlēta. Un kad man sagribas problēmas, pietiek pieslēgt fantāziju, ka vajag būt tieši tā un ne citādāk un viss pagriežas pret straumi! Daudzos semināros iesaka uzrakstīt līdz pēdējam sīkumam kādam jābūt tavam sapņu vīrietim. Es smaidu. Tas līdzinās, kā veikalā nopirkt blūzīti, tieši tādu un ne citādu, un ja cita iepatiksies vairāk, nē, nedrīkst, jo tai iztrūkst viena mežģīnīte, kas bija manā fantāzijā. Beidziet, meitenes un zēni – īstie cilvēki atnāk tādi, kādi viņi ir. Īsti un mīlestības vērti!
Tev ir sapnis par skaistu automašīnu, par skaistu māju, par labu darbu, par laimīgas ģimenes modeli? Ja tik tālu, tad jā, tas ir sapnis un ļauj, lai tas īstenojas. SAPNIS, kam ir lemts piepildīties, ir vēlme vienkārši kļūt/būt par ārstu vai advokātu. Tu vēl neko nezini par rītdienu, bet jūti, ka tas ir TAVS aicinājums. Bet ja gribi tieši TO auto, tieši TO darbu, tieši TO meiteni par sievu, tad tas nav sapnis, tā ir vajadzību apmierināšana, dzīvojot šajā sabiedrībā. Jo, kas gan tu esi, ja tev nav labi apmaksāts darbs, nav skaists jauns auto, ja ģērbies kā losītis, nav talantīgi bērni u.tml. Tāpēc apkārt ir tik daudz ciešanu, ka mēs gribam būt starp tiem labākajiem, seksīgākajiem, bagātākajiem, veiksmīgākajiem un laužamies lauciņā, lai apmierinātu mūsu fantāzijas.
Praktizējot budismu vienmēr jāizvirza mērķis un tad uz to jākoncentrē sava enerģija un mantras spēks. No pieredzes varu pateikt, ka sapņi realizējas, bet ļoti grūti sasniegt mērķi, kas ir fantāzijas auglis. Piemērs: es vēlos dzīvot jaunā, skaistā, saulainā dzīvoklī – tas ir sapnis un tas piepildīsies. Savukārt: es vēlos dzīvot tādā pašā dzīvoklī kā draudzene Maija pašā Rīgas centrā, tā ir fantāzija. Jā, varbūt to dabūsi, bet tas tevi nepiepildīs, bet Maiju piepilda gan.
Kas ir fantāzija?
Fantāzija ir viss, ko tu iztēlojies detaļās, kustībā, sīkos solīšos. Fantāziju pasaule ir ļoti spēcīgi attīstīta uz visu kā mums pietrūkst. Ja gribas jaunu mašīnu, mēs to jau iztēlojamies (kā mācīja “The Secret”) turot rokā stūrī un tml., bet to auto gandrīz neviens nekad neiegūst, ja neskaita tie, kam ir brīvi naudas līdzekļi un kas var nopirkt visu, ko tīko. Kāpēc? Tāpēc, ka fantāzija ir vienkārši iztēles auglis, kas nepieslēdzas enerģētiskajam laukam. Tas ir gribulis, nevis patiesa vēlme.
Sekss ir spilgts piemērs tam, cik fantāzijai ir liels spēks. Mīlējoties ar partneri ar ko dzīvo kopā 10 gadus, vīrietis savā fantāzijā iztēlojas seksīgo kaimiņieni, viens, divi, trīs un kulminācija sasniegta. Fantāzijā viss notiek. Bet kas notiek ar realitāti? Ļoti izplatīta fantāzija sievietēm ir attiecības ar vīrieti. Viss jau tiek izdomāts galvā, kā būs, kāds būs, kur dzīvos, cik bērni būs, bet tā nenotiek…
Pietiek, ja ir sapnis par ģimeni, un ļaujies, lai tevi vada sirds, tad viss atnāks. Pieņem to, kas nāk, un plūsti tam līdzi. Patīk ņem, nepatīk neņem. Ja ir lemts sapnim piepildīties tagad, tas notiks tagad, ja lemts vēlāk – tad notiks vēlāk.
Fantāzija ir ļoti superīga padarīšana, ja to pielieto īstajā laikā un īstajā vietā. Fantāzija ir sava veida bagātība. Jo plašāka fantāzija, jo krāsaināka dzīve. Bet ne par daudz. Esiet saudzīgi pret to! Ne velti ir tādi cilvēki, kurus dēvē par “fantazjors”, “Minhauzens”, “Pasaciņu stāstītājs” arī “Sapņotājs” (tas ir cilvēks, kuram nekam nepietiek drosmes), jo viņi tik ļoti ieiet savā fantāzijā, pieņemot to kā realitāti, ka beigās attopas pie sasistas siles…
Lai tā nenotiktu, labāk SAPŅOJIET DAUDZ UN DIKTI, ĻAUJOT SAVIEM SAPŅIEM PIEPILDĪTIES! Bet lai tie piepildītos ir jāseko savai sirdij!
Es atvainojos, ka tikai tagad ieraudzīju šo komentāru. Tavā gadījumā ir ļoti vienkārši. 🙂 Sāc katru rītu ar nelielu pateicību Visumam par šo dienu. Pasaki viņam paldies, ka viņš tevi radījis tieši tādu, kāda tu esi! Ja pateicība ir patiesa, tu ļoti ātri sajutīsi kā tevi mainās Enerģijas. Runājot ar Visumu, stāsti viņam katru rītu, ka tev ir sapnis lasīt dzeju publikas priekšā, bet tev nav ne jausmas, kur un kā to izdarīt un lūdz, lai viņš tev dod iespēju un parāda zīmes, kur to vari realizēt. Paļaujies uz Visumu. Tā resursi ir bezgalīgi un īstajā brīdī viņš tev dos šo iespēju. Var paiet mēnesis un gadi, bet tā diena pienāks. Nes savā sirdī vienkārši šo sapni ar pateicību un pārliecību, ka viss būs!
Un otrs variants, aizej uz savas pilsētas bibliotēku un izstāsti viņiem savu sapni. Katru mēnesi bibliotēkās tiek organizēti kaut kādi pasākumi. Palūdz viņiem, lai viņi tev dod šo iespēju…
PatīkPatīk
Interesants raksts.Nebiju par to aizdomajusies, bet daudz patiesibas.Man ir viena ideja, ko gribu realizet jau daudzus gadus, bet es to tik dzivi redzu fantazija, ka izbaudu visu lidz pedejai niansei savas iedomas.Kad izlasiju jusu rakstu sapratu kapec ta notiek, bet ka tam tikt pari?Jus sakat, ka vajag sapnot, tas nozime, man vajaga vienkarsi veleties realizet to ideju,un tad nevis detalizeti aprakstit soli pa solim sava galva,bet vadities un ieverot kas iekrit roka,lai tio istenotu?Varat man ludzu palidzet saprast, kas ir sirds cels.Pateiksu to, ka man ir sapnis uzstaties uz skatuves ar dzeju cilveku prieksa, es to biezi iztelojos un vienmer no ta gustu apmierinajumu,bet nekad tas nav noticis dzive.
PatīkPatīk