Dzejolis, ko rakstīju 21.08.1992.
Apbrīnojams viedums 16 gadīgai meitenei. Vispār dzeju rakstīju sākot no 11-12 gadu vecuma. Un visi dzejoļi joprojām ir saglabāti ❤️

Skolotāji toreiz teica, ka varu vārdos ietērpt visu to, ko nav iespejams pateikt…, ka rakstu ārpus laika…, ka apvienoju visus laikus tagadnē… teica, ka dienās jākļūst rakstniecei…

Kā es mācījos dzejoļus no galvas? Spēlēju uz klavierēm pašsacerētu mūziku, priekšā turēju dzejoli un dziedāju to. Tādā veidā bija viegli atcerēties daudzu pantiņu dzejoļus. Manī viss notika un notiek joprojām caur dziedāšanu.