* Es ticu, ka cilvēki, jo dienas kļūst labestīgāki un sirsnīgāki, ticu, ka jaunā paaudze, ir daudz vairāk tendēta uz pozitīvismu un miera nešanu pasaulē. Es ticu, ka dzīve jo dienas kļūs skaistāka. Ticu mīlestībai, atvērtībai, draudzībai, uzticībai, labam padomam, empātijai un altruismam. Ticu cilvēku spējai sadzirdēt savu intuīciju un sekot tai!

* Dievs katram mums ir sagatavojis taku, pa kuru jāiet. Tev tikai jāprot izlasīt zīmes, kuras viņš ir atstājis.

* Jo pieaugušāki kļūstam, jo sarežģītāka top dzīve. Tāpat kā veikala plauktā, ja tajā stāv tikai viena veida maize, viena veida piens, divu veidu zaptes (viena skāba, viena salda) un viena doktordesa nebūs grūti izvēlēties, ko pirkt. Taču, ja ir 10 veidi un vairāk no visa, katru reizi gribas nomēģināt ko citu, tad pakritizēt, tad salīdzināt un dot vērtējumu, ka tomēr tā, ko paņēmām vakar bija labāka. Visu, kas labs gribam ieteikt arī draugiem, un bieži vien pat viņiem to neprasot cenšamies piekraut viņu “ledusskapi” ar mūsuprāt vajadzīgām lietām. Tā ir Dzīve! Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas! Tāpēc ir tikai viens ceļa rādītājs – skaidra apziņa, kas iet rokrokā ar sirdsbalsi.

* Nepieņemiet lēmumus citu vietā un vēl jo mazāk nerisiniet citu cilvēku personiskās dzīves problēmas! Ļaujiet, lai katrs pats iemācās uzņemties atbildību par savu dzīvi. Iesakiet, pabikstiet, atbalstiet, bet dodiet iespēju katram pašam pakustināt savu dibenu (jūtīgie lūdzu lasiet – pakaļiņu) un smadzenes, lai pamodelētu savu dzīvi. Bieži vien pieņemot lēmumu citu vietā, tiek izdarīts sliktāk, jo, lai arī labu gribot, patiesībā cilvēks tiek novirzīts no VIŅA paredzētā dzīves ceļa. Rezultātā viņš ātrāk vai vēlāk atkal atgriezīsies tajā pašā punktā… Nav godīgi lieki laupīt citu cilvēku laiku! Bieži vien tiek nozagti desmitiem gadi, reizēm pat visa dzīve! – līdz cilvēks attopas, ka ir dzīvojis visu citu, tikai ne savu dzīvi!

* Neatsakieties no saviem sapņiem, tāpēc, ka līdzgājējs negrib iet tajā pašā virzienā. Vienmēr meklējiet domubiedrus un ejiet turp, kur sauc jūsu sirds un vēlmes. Tas ir ļoti svarīgi, jo apspiestas vēlmes noved tikai un vienīgi pie slimībām. Apspiest savas vēlmes nozīmē apspies savu garu un savu iekšējo brīvību.

* Ar nemīlamu darbu ir tāpat kā ar nemīlamu kleitu – uzvelkot to, mēs jūtamies saspīlētas, neglītas, bez pašapziņas un īgnas. Vai kā ar nemīlamu cilvēku – mēs saskatām tajā daudz vairāk trūkumu nekā ir patiesībā.

* Kurš teica, ka skaistums ir tikai ziedēšanas laikā? Ļoti bieži ziedi stāv pašā plaukumā ilgi jo ilgi, un ļoti bieži, ka pumpuri novīst, arī neatvērušies.

* Nevar sadalīt uzmanību vairākos virzienos, rezultātā noklīdīs gan tavs skatiens, gan arī tā cilvēka, kurš ilgi raudzījās tavā virzienā, cerībā sastapties skatieniem…

* Labākie draugi ir nevis tie, par kuriem tu domā, ka viņi ir labākie, bet gan tie, kas tevi nekādos apstākļos nenodod.

* Mēdz par cilvēkiem teikt: „Viņš ir sekls” vai „O, jā viņš ir ļoti dziļš cilvēks!” Nu gluži tā it kā mēs būtu ūdens! Es gribētu domāt, ka esmu kā strauja upe! Neesmu dziļa un neesmu sekla. Esmu dzidra, veldzējoša, atvēsinoša un atvariem bagāta! Mans spēks ir nemainīgais plūdums – vienmēr uz priekšu!

* Bailes ir kā uzstājīgi parazīti, kas perfekti apmāna cilvēka prātu, atrodot simtiem attaisnojumu tam, lai cilvēks paliktu turpat, kur ir, vietā no kuras grib izlauzties, bet arodiem simtiem BET, lai to neizdarītu.

* Lietas un vietas, kas ir mums apkārt cilvēks spēj novērtēt tikai tad, ja viņā pašā mājo harmonija, prieks un laimības sajūta. Ja cilvēkā mājo skumjas, nepiepildītas ilgas, sāpes vai citas sajūtas ar mīnuss zīmi, viss skaistais ir tikai bilde (labākajā gadījumā dabas radīta glezna). Tur nav sajūtu, nav sirds, nav piepildījuma. Lai cik skaista būtu pasaule mums apkārt, tā nepiepildīs, ja laimīga nejutīsies cilvēka sirds!

* Nav nekā labāka, kā mācīties no citu cilvēku kļūdām. Tā nav ilūzija. Tas patiešām ir iespējams. Bet lai to darītu, ir ļoti daudz laika jāziedo vērošanai, ir jādzird citu cilvēku sarunas, ko visbiežāk viņi runā aiz slēgtām durvīm, ir jālasa prieks viņu sejās un asaras, ko raud viņu dvēseles. Esmu pārliecināta, ka mīlot cilvēkus mēs iemācāmies lasīt viņu domas un piepildīt viņu vēlmes. Nav nekā aizraujošāka kā mīlēt Cilvēkus, jo katrs cilvēks ir daļa no tevis paša!

* Uz pasaules ir daudz nelaimīgu cilvēku. Esmu sapratusi, ka nav labu vai sliktu cilvēku, ir tikai laimīgie un nelaimīgie. Laimīgie cilvēki ļauj dzīvot citiem, bet nelaimīgie dara visu, lai arī apkārtējos pietuvinātu viņu drūmajam dvēseles stāvoklim.

* Pasaulē ir 6,4 miljardi cilvēku. Taču nav divu vienādu cilvēku, divu vienādu domu, tāpat kā nav divu vienādu situāciju! Nekā nav identiska. Vienmēr atcerieties to, un nenosodiet citus, ja tie dara savādāk. Katram ir sava patiesība un savs liktenis!

* Mani visu laiku interesēja cilvēki, līdz vienā mirklī sapratu, ka CILVĒKUS nav iespējams izprast. Kopš tās dienas es dzīvoju mēģinot izprast vismaz sevi.

* Laimīgi cilvēki VIENMĒR izskatās skaisti !