„Pirmais, ko man tev gribas teikt, ka tu esi fantastiska! Kāpēc manās acīs tu esi tāda? Tāpēc, ka tu kad tev ir sapnis, to realizē, lai cik tas kādam varētu likties neprātīgs vai neiespējams, tu dzīvo viegli un tā ir tavas laimes formula. Olita, tev tas uzliek pienākumu pret cilvēci – pastāsti visai pasaulei, kā dzīvot viegli un baudīt dzīvi! Es ceru, ka tava grāmata ir tieši par to. Es arī nevaru to sagaidīt! Ar sveicieniem, Solvita” 

Kā dzīvot viegli?

Atbilde ir ļoti īsa – lai dzīvotu viegli vajag vienkārši DZĪVOT viegli! Man nav neviena pamācoša likuma, kas jādara, lai dzīvotu viegli, jo katram no mums vieglums nozīmē kaut ko citu. Jā, es esmu viegla, arī kilogramu ziņā, bet tas vieglums, kas man ļauj smieties un darīt neprātības ir vieglums, kas nav izmērāms kilogramos. To mērvienība ir laimes mirkļi, un atkarībā no mīlestības, kas ir manā sirdī, es ar šiem laimes mirkļiem esmu vienmēr vairāk vai mazāk smaga!

Vēl pāris gadus atpakaļ, nereti cilvēki mani uzskatīja par vieglprātīgu. Un man tas nedaudz smeldza, jo man ir augsta atbildības sajūta, kas neiet kopā ar vieglprātību un arī fakts, ka mani uztrauca citu cilvēku viedoklis, nebija mazsvarīgs. Pirms vairākiem gadiem, rakstot savas dzīves atziņas, atradu atbildi par man tā piedēvēto  vieglprātību. Turpmāk visiem sāku atbildēt: „Es neesmu vieglprātīga, es vienkārši dzīvi uztveru viegli!”

Ir cilvēki, kas daudz neko nedara, lai būtu laimīgi un dzīvotu viegli. Tā ir iedzimta svētība, līdzīgi kā jebkurš cits Dieva dots talants! Un lai arī mana dzīve kopumā nav bijusi no tām vieglākajām, es domāju, ka esmu piedzimusi ar šo Dieva svētību!

Visu ko dodam, saņemam atpakaļ

Esmu izgājusi pamatīgu dzīves skolu, sākot ar 16 gadu vecumu, kad pēc smagās avārijas, ieģipsētām abām kājām, uz gultas pavadīju turpat vai pus gadu! Tas bija mans pirmais lielais pārbaudījums, pēc kura mainījās praktiski visas manas vērtības. Dzīvot viegli var iemācīties. Tā ir mācība, kas vienam padodas ātri un viegli, bet otram grūtāk! Galvenais ir GRIBĒT to apgūt!

Manuprāt katra cilvēka Laimes formulai ir nepieciešama viena vienīga apziņa, ka viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek, ja būtu varējis notikt savādāk, tad tā arī būtu noticis! Bet…, ir noticis tā, kā noticis! Nekas nenotiek tāpat vien, visam ir savi nolūki. Daudzi to varbūt arī gribētu apstrīdēt, bet tā tas ir. Var izsūtīt 300 CV un nesaņemt nevienu atbildi, bet var izsūtīt tikai 3 un saņemt darba piedāvājumu. Un lai kas arī notiku, ir skaidrs, ka tieši šajā brīdī Tu atrodies vietā, kurā tev ir jābūt, lai arī iespējams tev ļoti gribētos būt kaut kur citur un darīt kaut ko citu!

Viens no lielākajiem traucēkļiem, lai dzīvotu viegli ir Latvijas standarts – ko par mani padomās citi? Ar nākošo banāli vienkāršo piemēru uzrakstīšu kā varētu sākt visu uztvert „vieglāk”.

Skolas laikā viens no lielākajiem kauniem bija pakrist uz slidenas, sniegotas ielas to puišu priekšā, kas man patika. Ja gadījās paslīdēt kājai un nokrist, viņi smējās, un es jutos stulbi. Un tā vairākas reizes, līdz sāku domāt, kas notiek ar mani, ja redzu kādu pakrītam? Pat ja smejos, to daru augstākais divas minūtes, labi, varbūt pasmejamies ar draugiem vēlāk to atceroties, bet patiesībā mani absolūti neuztrauc, cik reizes šodien kāds neveiksmīgi ir paslīdējis. Tas ir, bija un būs tikai mirklis, jeb epizode no cita cilvēka dzīves.

Tādējādi es sāku piefiksēt elementāru likumsakarību, ka, ja mani neinteresē, kas pirms 3 stundām notika ar Jāni, tad visticamāk Jāni īpaši neinteresē arī, kas notika pirms 3 stundām ar mani. Un ja reiz Jāni tas neinteresē, tad par ko man iespringt? Un pat, ja Jāni tas interesē, es tāpat nekad neuzzināšu, ko viņš par to ir stāstījis citiem, tāpat kā Jānis nekad neuzzinās, ko par viņu esmu stāstījusi kādam citam es. Katrs no mums pie vakariņu galda pārrunā lietas, kas skar viņa dzīvi. Kopš tās dienas es pārstāju uztraukties, ja mana kāja paslīdēja… nu un kas? Vai tad tavējā nekad nepaslīd?

Turpmāk, ja paslīdēju, paliku sēžot sniegā un smējos viņiem līdzi! Tā radās viens no maniem pirmajiem baušļiem – neveiksmes nav jāuztver nopietni. Tas ir tikai īss mirklis! Pasaule ir tāda, kāda tā ir. Katrai lietai ir sava vieta, un tā nemainīsies tikai tāpēc, ka es tagad sākšu baigi uztraukties.

Visas skaistas, gudras, labas…

* Es dzīvoju viegli, jo neskatos, kas pieder otram. Pat ja brīžiem ielavās šīs domas – jā, bet tas otrs ir labāks, skaistāks, laimīgāks, bagātāks, gudrāks, momentāli to nolieku pie vietas, sev sakot: „Olita, bet vai zini, cik daudziem cilvēkiem tu liecies labāka, skaistāka, laimīgāka, bagātāka un gudrāka?”

* Es dzīvoju viegli, jo atveru sirdi cilvēkiem un uzticos dzīves notikumiem. Kā filmā „Yes, Man” ar Džimu Keriju, kurā viņš visu laiku teica Nē, un kā sāka mainīties viņa dzīve kopš mirkļa, kad viņš visiem izaicinājumiem deva savu piekrišanu ar Jāāāāā!

* Es dzīvoju viegli, jo zinu kā cirkulē Visuma likumi, viss, ko es dodu pasaulei, vēlāk atgriezīsies pie manis atpakaļ.Tas nozīmē, pat ja man sāp, zinu, ka esmu darījusi pāri kādam citam. Tas nozīmē to, ka ja esmu laimīga, esmu dāvinājusi prieku citiem. Šis ir katras dienas interesantākajiem atklājums – saņemt vai nesaņemt kaut ko superīgu no Visuma ar citu cilvēku starpniecību. Esmu kaut ko nopelnījusi vai nē? Tās ir iekšējas gaidas tikai un vienīgi savā un Visuma priekšā, neviens cits ar to nav saistīts.

* Es dzīvoju viegli, jo mani neinteresē ko dara citi, ar ko viņi nodarbojas un kā pavada savu brīvo laiku. Man pietiek, ka redzu savas draudzenes tādas kādas viņas ir – ja priecīgas, tad ir super forši, bet ja bēdīgas, tad uzklausu viņas un padalos ar savu pieredzi. Zinu arī, ka nespēju mainīt neviena cilvēka dzīves gājumu un darīt laimīgāku viņu ar to, ja spriedelēšu ar apkārtējiem par viņa dzīvi.

Skaistās atmiņas

* Dzīvot viegli, nozīmē stāstīt draugiem savas skaistākās atmiņas un piedzīvojumus. Runāt par savas dzīves priecīgajiem nevis melnajiem dzīves mirkļiem, jo tā cilvēki saprot, ka uz pasaules vēl ir daudz kas skaists un neiepazīts.

* Dzīvot viegli nozīmē nebaidīties, ka kādam var skaust, jo arī tam, kam skauž reiz plīsīs slūžas un viņš sapratīs, cik daudz laika pazaudējis skaužot, liedzot sev  baudīt lielu daļu prieka. Skaudība grauž tikai cilvēku pašu! Un jo ātrāk līdz cilvēkam nonāk šī apziņa, jo vairāk laika viņam atliek dzīvot priekā un laimē. Ja es pareizi izprotu vārdu skaust, tas nozīmē – sajust pakrūtē smaguma sajūtu, mirklī, kurā tu redzi, dzirdi vai jūti, ka kāds cits ir sasniedzis vai nopelnījis kaut ko tādu, par ko viņš jūtas laimīgs. Ja tā, tad skaudību var pārvarēt – sāc iztēloties kā ieplūst laimes sajūta tavā sāncensī. Pamēģini arī tu priecāties par viņa panākumu! Visums tevi par to apbalvos.

* Dzīvot viegli nozīmē ļauties mīlestībai un dzīvot tajā (piebildīšu, arī man ir bijuši smagi periodi, kuros man ar grūtībām izdodas visu uztvert viegli, bet šie mirkļi ātri paiet, galvenais uz tiem neieciklēties).

* Dzīvot viegli nozīmē apzināties, ka VISIEM uz šīs zemeslodes ir savi uzdevumi. Visiem! Apziņa, ka mēs VISI šeit esam atnākuši mācīties un augt ļoti palīdz grūtajos mirkļos. Varu jūs iepriecināt, ka nav nevienu ideālu attiecību, jo tieši attiecību pieredze ir galvenais cilvēces dzīves uzdevums. Visi pāri, arī tie vissaldākie, katrs sevī iekšēji piedzīvo vairākus „maldu” periodus.

* Dzīvot viegli galu galā nozīmē BŪT PATIESAM un sekot savai SIRDIJ! 

Būšu pavisam atklāta – es dzīvoju viegli tikai mirkļos, kad sekoju savai sirdij, kad attālinos no savas sirds, tad mans vieglums pāraug iekšējās skumjās. Tie, kas ir mazāk jūtīgi iespējams nesajūt šo pietuvināšanos un attālināšanos no savas sirds, un tāpēc nepiedzīvo ļoti lielus emocionālus kāpumus vai kritumus, taču jūtīgie to zina gan, pietiek, aizvērt sirdi un pateikt: „Pietiek! Tagad klausīšos ko teiks prāts!” lai jau pēc mirkļa noskatītos pats uz savu krišanu tukšumā.

 „Dzīvojot vadoties pēc intuīcijas prieka tavā dzīvē ir krietni vairāk nekā likstu un ķibeļu. Kļūdas izdodas laikus izlabot, un nekas tevi nespēj uz ilgu laiku iedzīt melanholijā. Tu jūti, ko un kā vajag darīt, un tev viss padodas, bet galvā itin kā skan patīkama melodija, kas viegli vada tavu dzīvi. Šī būšana straumē dod milzum daudz enerģijas un pasargā. KAS NOTIEK, JA NEIEKLAUSĀMIES SAVĀ INTUĪCIJĀ? Mēs attopamies ārpus straumes. Viss ķeras, jūk un brūk. Dzīve aizplūst bez tevis, un tu gluži fiziski sajūti, ka citi tev jau ir tālu priekšā, kamēr tu izmisīgi peries pa līča dūņām un pinies niedrēs. Un tevi moka trauksme un vientulības sajūta…” (šī patiesā citāta avots iespējams ir žurnāls LILIT, bet varbūt es maldos, taču kāda tam nozīmē – vārdi ir to vērti, lai es nodotu tālāk pasaulei)!

* Dzīves baudīšana ir atsevišķa tēma, kas mani vienmēr ir interesējusi vērojot dzīves baudītājus! Par to citreiz…