*** Gāja mums lieliski, pasakaini! 🙂 Tādu dabas krāšņumu pat nebijām gaidījuši – Kanjons vispār norāva jumtu :)) Kādas 3h pa baltajiem akmeņiem lēkājām,līdz pat sarkanajai trasei nokļuvām. Kopā ar iešanu atpakaļ augšā, kas prasīja jau diezgan daudz spēku, tās bija 7 laimīgākās stundas no ceļojuma hiking režīmā! B&B abi bija lieliski (paldies saimniekiem!), agroturisms vēl papildus paņēma mūs ar saviem kaķiem un sunenīti Lolu, tur varētu dzīvot visu laiku 🙂 Noteikti atgriezīsimies tieši tur un arī saviem draugiem un kolēģiem ieteiksim šo kā lielisku mājvietu ar fantastisku skatu pār upi un sirsnīgiem saimniekiem. No Tava sagatavotā maršruta lielākoties visu izmantojām. Mēs neesam pludmalē gulētāji, labāk kāpjam pa takām 🙂 Kalni Sardīnijā ir tiešām fantastiski un pa otru ceļu ejot uz Stalaktītu alu, vispār pamanījāmies būt vienīgie tur, tas dubultā jauki un romantiski 🙂 Vienīgais, par ko nebijām padomājuši pirms ceļojuma – par automātisko ātrumkārbu. Tā kā ikdienā abi ar vīru jau 10 gadus braucam ar automātu, tad pārslēgties uz mehānisko bija grūtāk, es vispār neriskēju sēsties pie stūres, vīram sākumā gāja grūtāk uzrāpties augstajos kalnos starp šaurajām ieliņām. bet vispaŗ tikai 2 reizes noslāpām, nav tik traki. Un apelsīni pie jums garšo pavisam citādi, nesalīdzināmi gardāk.
Katrā ziņā – mēs atgriezīsimies atkal! We love Sardegna!! /Zane, 2017.maijs/

*** Mums gāja lieliski, abi iemīlējāmies mazajā šarmantajā kalnu ciematiņā, kur nakšņojām. Ļoti patika nobrauciens uz P.L., skati elpu aizraujoši, taču ceļš uz turieni bija bailīgs, jo ar īrētu mašīnu bija jābrauc cauri lielam kazu baram, kuras izskatijās dusmīgas un ar ragiem. Visa ceļojuma highlight bija Cala Goloritza, skaistāku vietu neesam redzējuši! No sākuma atstājām mašīnu pie restorāna pie asfalta ceļa, nočāpojām pāris km lai noskaidrotu ka pludmale ir maksas un blakus ir parking. Sanāca labs rīta krosiņš skrienot pakaļ makiem kas palika mašīnā. Gribējām apskatīt ne tikai pludmali bet arī pašu klints arku kas ir pludmalē tapēc ieklīdām ārpus taciņas un gājām mazā improvizētā alpīnisma kāpienā, tikām līdz īstajai vieta, taču atpakaļceļā pamanijām ka alpīnisti noņēma virvi pa kuru tikām uz turieni. Nācās ilgi meklēt drošu atpakaļceļu. Dīvaini likās braukšana uz ceļiem, liekas ka likumi Sardīnijā ir vairāk kā rekomendācijas, pagrieziena rādītājus gandrīz neviens nerāda, taurēts tiek vienmēr un visur un sarkanā gaisma ir tikai ieteikums. Parkošanās uz stāviem kalnu ceļiem arī likās bailīga. Kopumā lielisks iespaids par braucienu, obligāti kaut kad vēl atgriezīsimies apskatīt atlikušo salas daļu 🙂 Iesaku Jūs visiem, kas plāno papētīt Sardīniju! Vēlreiz paldies jums par palīdzību un ieteikumiem, jūsu lapa bija galvenais iemesls kapēc nolēmām doties tieši uz Sardīniju! /Andris, 2017.maijs/

*** Es pateicos Dievam, ka viņš ir savedis mani ar tevi, jo tu man devi jaunas domas, jūtas, vēlmes… To pat nevar novērtēt! Paldies tev  par tavu veltīto laiku un atklātību. Pēdējā kopējā pavadītā diena Sardīnijā bija īpaša, mana dvēsele tiešām dziedāja. Es bieži atceros tavus vārdus par laimes sajūtu, kā tas ir, un vēlāk es sapratu, ka tajā dienā es  tiešām biju laimīga! Paldies tev liels par šo sajūtu.  /Inese, 2014.g. augusts/

*** Es mīlu dzīvi, sirsnīgus un atvērtus cilvēkus, košas krāsas, skaistu jūru ar baltām pludmalēm, siltu un spožu sauli. Un visa Sardīnija izstaroja visu to,ko es tik ļoti mīlu!!!!! Cik dažāda un skaista tā ir. Cilvēku sirsnība un laipnība ir bezgalīga. Tur viss notiek pa īstam un no sirds. Tas siltums un atvērtiba tik ļoti atsaldē un sasilda,ka dažbrīd man likās, es mīlu visu un visus!!!!! Ai kā viņi prot atpūsties, tik brīvi un nepiespiesti! Cik labi bija būt kopā ar bērniem,kā tas mūs satuvināja vēl vairāk,cik daudz jauna es viņos atklāju. Forši,ka viņi grib būt kopā ar mums un mēs ar viņiem!!!! Un viņi tik ātri izaug……. Neaprakstāma labsajūta…..,prātā nāk tikai labas domas! Ko lai vēl piebilst, tas bija mūsu visskaistākais ceļojums!!!! /Kristīne, 2014.g. jūnijs/

***  Cagliari mums gāja super labi, ļoti patika cilvēki un klimats. Izdzīvojāmies gan pa pašu pilsētu, gan pludmali, gan arī Calamosca kalnā uzkāpām. Ar bērniem Sardīnijā visas durvis vaļā, tā arī ir, kā Tu raksti savā blogā, bērni tur ir apbrīnas objekts 🙂 Nobaudījām Mirto un Sardīnijas saldumus, dzērām ekselentu kafiju un uzkodām uz mēles kūstošus mīklas izstrādājumus (noteikti negribas tos saukt par bulciņām), iepazināmies ar dažādiem cilvēkiem. Satikām kaķu un peļu ģimeni, kas mūsu vecākajam dēlam kļuva par nedēļas iemīļotāko “objektu”. Cagliari ir krāsaina un spilgta vieta,  uzlecoša un vēl līdz galam neatklāta tūrisma zvaigzne. Pilsēta izstaro siltumu gan tiešā gan pārnestā nozīmē. Tik personīgas un draudzīgas attiecības ar cilvēkiem, kurus satikām un pie kā iepirkāmies, mums nav izveidojušās vēl neviena ceļojuma laikā. Viss notiek pa īstam un no sirds, kas ir unikāla parādība šajā globālajā laikmetā. Prieks, ka aizvien vairāk un vairāk manu draugu un paziņu dodas vai gatavojas doties uz Sardīniju. Un visi lasa Tavu mājas lapu :). Paldies Tev par visiem padomiem, sekojam līdzi Taviem jaunumiem arī facebook! /Vilis/

*** Satiekoties ar Sardīniju, pareizāk sakot tās nelielo daļu, dvēsele gavilēja. Dzidrais jūras ūdens, klinšainie krasti, ziedošie koki un pļavas, parki ar puniem kādi sastopami Latvijas zoodārzā, mazie bruņurupucīši, pilsēta, kura ir apskrienama ar kājām un tās iedzīvotaji ar savu mierīgo harmonisko dzīves uztveri mani savaldzināja.  Ja ļauj sev baudīt salas dabīgo skaistumu ,gandarījums nebūs ilgi jagaida. Mums izdevās saklausīt pilsētas sirds pukstus un varējām elpot tās ritmā, un lūk apsolīta balva, galvu reibinošs piedzīvojums sajūtu pasakā Un satikt Tevi Olita un Džo un Marco, paldies jums par iespēju ielūkoties sava pasaulē. Ar mīlestību Kitija

*** Ceļojums bija burvīgs, atvedu mājās daudz labu emociju. Biju patīkami pārsteigta par turienes cilvēku labvēlību un laipnību. Tas nekas, ka uz jautājumu angliski, viņi atbild itāliski! Skaidro tik ilgi, kamēr ieskaidro, vai vienkārši ņem pie rokas un aizved tur, kur gribu nokļūt. Atpūtāmies arī riktīgi labi, dabūjām labu devu anti-stresa un anti-steigas. Ceru, ka tas darbosies vēl kādu laiku Rīgā, kura tomēr ir salīdzinoši steidzīga un nepacietīga pilsēta. Kaljari nevienu reizi nepiedzīvoju, ka kāds šoferis taurētu vai nu uz otru auto vai uz lēnīgu gājēju. Ar laiku mums arī, šķiet, paveicās. Neskaitot ierašanās vakaru, kad drusku smidzināja un otro dienu, kad Pulas apkārtnē sastapamies ar traku vēju, pārējās dienas bij siltas un saulainas. Drusku pat iedegu. Ceru, ka aizbraukšu vēl. Gribētos ļoti. /Inese – martā/

*** … iesaku doties uz Sardīniju “nesezonā” jo laika apstākļi ir ļoti piemēroti Cagliari pilsētas apskatei, garām pastaigām, kad jūs nenogurdinās saule… Mans ieteikums – noteikti iznomājiet auto – vairāk varēsiet apskatīt brīnumskaisto salu… Rūdītākie noteikti var nopeldēties kādā skaistā, klusā pludmalē, jo ūdens temperatūra janvārī ir līdzīga kā Latvijā aukstā vasaras dienā.Tāpat arī, iespējams kādā vēju neskartā stūrītī sauļoties, tapēc – tiešām brīnumainas bija tur pavadītās 4 dienas no 9. – 13.janvārim. /Ingrīda/

*** … neskatoties uz ziemu Sardīnijā, mums jau likās, ka pa dienu saulītē ir ļoti silts un mēs nopeldējāmies. Un nemaz nebija tik auksts, ūdens jūrā kā Latvijā tas ir Jūnijā. Vakar gan mēs nekur ēst nedabūjām. Es nespēju noticēt, ka viņi tik agri jau visu ver ciet un ārpus Kaljāri viss ir kā izmiris. Esmu ļoti priecīga, ka pirms brauciena atradu jūsu mājaslapu un sazinājos, savādāk neradzētu ļoti skaistas vietas un varbūt pat būtu vīlusies. /Evita, decembra vidus/

*** Sardīnija bija mūsu skaistākais galamērķis. Esam bijuši 16 pasaules pilsētās, pludmalēs, esam apceļojuši vai visu Eiropu, Dienvidameriku, Kanādu, bijušo Padomju savienību, kur daba arī ir nepārspējama, bet nu to, ko redzējām šeit un visu vienviet, nekur neesam redzējuši. Mans vīrs jau sarunāja ar draugiem nākošvasar braukt atkal uz kalniem uz Sardīniju, bet mēs dāmas tikmēr paliksim villā pie baseina. Paldies par kolosālo villu un augstvērtīgo servisu. / Dace /

*** Bijām Sardīnijā uz 5 dienām. Pirmās dienas pavadījām Kaljārī un likās, nu jā, forši, bet nekā tāāāda īpaši graujoša nebija. Ceturtajā dienā, kad pēc tava ieteikuma paņēmām auto un aizbraucām uz Villasimius pusi viss mainījās, likās tikai tad sākām vispār kaut ko redzēt un sapratu, par ko tu raksti un tā jūsmo savā mājas lapā. Stulbi, nožēlojām, ka nepaņēmām autiņu uzreiz un uz vairākām dienām, bet nu ir skaidrs, ka vasarā brauksim atkal. /Kristiāns/

*** Mūsu ģimene iemīlējās Itālijas salā Sardīnijā. Nevar pat salīdzināt ar mūsu ierastajiem ceļojumiem uz Tenerifi, Turciju un Ēgipti. No sākuma nedaudz baidījos kā nu būs, jo vienmēr braucām uz lieliem kūrotiem, lai animatori izklaidē bērnus, ar brokastīm un vakariņām, taču te pamēģinājām izīrēt villu un būt patstāvīgi, un vai zini, Olitiņ, tā pat mums visiem iepatikās labāk. Laikam esam izauguši no lielajiem kūrortiem un esam gatavi cita veida brīvdienām. Gan villa Kijā (Chia) gan jūra netālu no mājas bija neaizmirstamas. /Gunta/

*** Laikam nevarēšu atrast piemērotus vārdus, lai aprakstītu to, kā jūtos (patiesībā mēs visi jūtamies kaut kā savādāk). Ceļojums uz mums ir atstājis milzīgu iespaidu. Es visu dienu  “peldu” atmiņās. Rīts sākās ar to, ka trīs reizes apriņķoju apkārt virtuves galdam, kamēr sapratu, kas jādara. Bet vispār enerģijas pieplūdums nepārprotams. Arī bērni tādi iedvesmoti, tādi prātīgi kļuvuši- gandrīz nepazīstu viņas! / Inga /

*** Visskaistākais mūsu maršruts bija ceturtajā dienā – braucot no Arbatax uz Kaljāri pa veco kalnu ceļu – caur Villialisimus – fantastiski skati, kur vien varējām piebraucām pie jūras lai baudītu skaisto dabu, to noteikti varam ieteikt izbaudīt visiem, kas dosies uz turieni- rietumu krasts ir daudz iespaidīgāks. Patika arī ciemats ar grafiti- tiešām interesenti. Arī termālie baseini bija interesanti – iesaku- bija gan seno laiku drupas, kurās ir senlaiku baseini ar karstu kūpošu ūdeni, gan blakus uzcelta vienkārša mājiņa, kur var pagulēt vannā pusstundu karsto avotu ūdenī. Kopumā iespaidiem bagāts ceļojums- ja mērķis nav sauļoties un peldēties, tad laika apstākļiem nav sevišķi lielas nozīmes, lai baudītu Sardīnijas skaisto un mežonīgo dabu- kalnu serpentīnus, klintis, jūru, neskaitāmos aitu barus, kaktusu audzes, grapu, sieru, prošuto un tunci! /Ilona, kas Sardīnijā bija novembrī/

***  Izbaudijām Sardīniju oktobra otrajā nedēļā. Laika apstākļi bija ļoti ideāli, dažas dienas pat tādas kā siltākajās Latvijas vasaras dienās. Katru dienu spīdēja spoža saulīte. Peldēties
varējām katru dienu. Ūdens bija super silts. Bijām 3 dienas Is Arutas pērļu pludmalē, un viss bija vienkārši super! Varu teikt, ka otrā oktobra nedēļa ir super laiks, lai dotos ceļojumā uz Sardīniju. Laiks silts, pludmalēs cilvēki maz, neviens netraucē, pilsētas arī nav pārpildītas ar tūristiem. Pastaigājāmies pa Bosas vecpilsētu un likās ka esam vienīgie
pilsētā, izņemot dažus vietējos Sardus, kas sēdēja uz soliņa un čaloja / Ilze /

*** Ja nebūtu blakus tā pirātu sala, tad tiešām varētu sacīt – Vidusjūras paradīze Nr.1 /Andris/

*** Biju marta beigās. Cerējām uz siltumu, bet nācās iegādāties džemperus un biezās jakas, jo uzsniga sniegs un kļuva vēss. Bet tik vai tā skaisti! /Inese/

*** Pilnībā piekrītu,ka šī sala ir savādāka kā citas-tā pievelk!!! Biju Sardīnījā divus gadus pēc kārtas vasaras mēnešos. Esmu to cilvēku skaitā kuri ir apbraukuši salai apkārt. Iesaku to izdarīt arī citiem! Alus un sieri tiešām garšīgi!!!! /Ieva/

*** Sveicieni no Castelsardo!!! Esam līdz asarām skaistā viesnīciņā! Tikai laika vecis mūs bik’ piečakarējis. /Kristīne/

*** Otrajā dienā dodamies uz Neptūna grotu. Tās ir stalaktīta alas līdz kurām ir jākāpj 600 pakāpieni lejā no klints. (Un pēc tam arī atpakaļ, bet tas, protams, bija to vērts, alā sajūta tik sirreāla kā pasakā). Slinkākajiem var ieteikt meklēt kuģīša piestātnes kaut vai tajā pašā Alghero, kur aizvizinās uz alu pa jūru, lai nav jākāpj. Nākamajās dienās gan kāju muskuļi lika par sevi atcerēties. Turpmākajās dienās peldēšanās izpaliek un dodamies garākā braucienā gar salas ziemeļ-rietumu krastu. Apmeklējām Castelsardo – pilsētiņu klints nogāzē ar skaistu torni kalna pakājē, ostas pilsētu Santa Teresa de Gallura, no kuras dodas ar prāmji uz blakus esošo Franču salu Korsiku. Pabijām Palau, no kuras var doties ar prāmi uz blakus esošo salu arhipelāgu La Maddalena, kur arī ir neaprakstāmi dabasskati. Nobraucām arī pa slavenāko salas kūrorta daļu Costa Smeralda. Tas ir ap 10km gara piekrastes līnija, ar kūrortciematiņiem un skaistu dārgu jahtu piestātnēm. Slavenākais rajoniņš, kur mēdz apmesties pat tādas kāslavenības Silvio Berluskoni u.c. ir Porto Cervo. Vietējais krodzinieks zināja stāstīt, ka šovasar šeit esot bijis iegriezies Chelsea kluba īpašnieks Abramovičs, kas gan uz mums nekādu lielo iespaidu neatstāja, jo arī pie mums viņš šovasar bija. Turklāt jāsaka, ka šajā vietā ieturējām visnegaršīgāko maltīti par salīdzinoši augstu cenu. Porto Cervo lai paliek slavenībām un bagātniekiem. Ja vēlaties sajust, izbaudīt itāļu slaveno temperamentu, tad sala nav īstā vieta. Sardīnieši ir atturīgāki žestos un runasplūdos. Secinu, ka Sardīnija, iespējams, tiešām nav Itālija. Fragmenti no Ingas Juršanes Piņķes ceļojuma apraksta “Sardīnija nesezonā”, kas savu ceļojumu veica novembrī.

*** Lasīju Jūsu interesanto un noderīgo mājaslapu visiem Sardīnijas mīļotājiem un skatījos skaistās galerijas! Pagājušo nedēļu divatā ar vīru pavadījām Sardīnijā – bijām tur pirmo reizi! Esmu milzīgā sajūsmā! Netikām gan līdz Is Arutas balto pērļu puldmalei, par ko Jums biju jautājusi vienā no galerijām, bet apbraukājām salas ziemeļdaļu, bija brīnišķīgi skaista daba un viesmīlīgi un jauki cilvēki, ar kuriem sadraudzējāmies. Pagaršojām bellasardinija.com minētos saldumus, ko ieteicāt – ir, ir ļoti labi, it īpaši Alghero gadījās nopirkt pārdevēja paštaisīto torrone, sveramo, ar dažādām garšām, t.sk., mirto… ņammīgi.. varēja just,ka tur nav cukura, tikai medus! Kā arī tagad pašiem ir daudz skaistu bilžu atmiņai! /Zane, kas savu ceļojumu veica maijā/.