Pirmās darba intervijas lai nokļūtu Sardīnijā


EsAugstskolā es satieku vienu no sirsnīgākajiem, patiesākajiem, pacietīgākajiem, rāmākajiem, piedodošākajiem cilvēkiem savā dzīvē – Inesi! Atceros, ko domāju viņu ieraugot pirmo reizi. Viņa ienāca auditorijā ar nokavēšanos, iekārtojās auditorijas aizmugurējā solā, atvēra vaļā savu datoru un smaidīja. Nevis man, un nevienam no apkārtējiem, bet smaidīja Sev un pasaulei, kas drudžaini trīsuļo apkārt, kamēr 15 nepazīstami cilvēki auditorijā, līdzīgi kā anonīmo alkoholiķu klubiņā, cenšas sevi prezentēt pēc iespējas pozitīvākā rakursā. Arī es neatšķiros no pārējiem – gribu, lai šī prezentāciju par sevi pēc iespējas ātrāk sāktos, izklausītos iespējami sakarīgāka, un pēc iespējas ātrāk beigtos. Lai arī man ļoti patīk stāstīt cilvēkiem par savu aizraujošo dzīvi, es ciest nevaru runāt publiski. Prezentējot sevi, Inese stāsta kaut ko par trušiem, par sava krustēva lauku sētu… vārdi aizpeld… un kuru no mums tas interesē? Es aizgriežos, nodomādama, ka ar šo meitenei mēs esam pārāk atšķirīgas, lai kļūtu par draudzenēm. Un tomēr Inese kļūst par manu labāko draudzeni! Es viņu mīlu! Nevaru nemīlēt! Kā gaiss ko elpoju, man ir vajadzīgs viņš rāmums.

Mēs ar Inesi jau pirmajā vakarā runājamies par mūsu sapņiem tā, it kā būtu pazīstamas veselu mūžību. Un izdzirdot, kur viņa strādā, man aizraujas elpa. Nevar būt. Es noteikti pārklausījos. Inese izrādās strādā tūrisma aģentūrā, kuras īpašnieks ir itālis. Nu sakiet lūdzu, vai varu pieklauvēt vēl tuvāk veiksmes durvīm, brīdī, kurā esmu nolēmusi, ka ir jānokļūst Itālijā lai vai kā, bet nezinu kā!? Mūsu satikšanās bija Dieva pirksts, un šo Dieva pirkstu es joprojām turu savā dūrē.

***

Šodien ir mana lielā diena. Neesmu gulējusi divas naktis. Inese man ir sarunājusi ar savu priekšnieku darba interviju. Palīgāāā – kā mēs runāsim? Es taču nerunāju ne angliski, ne vēl jo vairāk itāliski. Bailes mani grauž ne vien no ārpuses, bet arī no iekšpuses.  Liekas kuņģis palicis divus izmērus mazāks, kamēr akna kā lepna okeāna raja izpletusies pa pus organismu, pulsē nedabiskā ritmā. Ciest nevaru gaidīt!!!

Tur jau viņš nāk. Un tur jau stāvu es.  Es pasūtu cappuccino, bet viņš savukārt pasūta visitāliskāko lietu, kas eksistē šajā pasaulē – espresso un sākas mūsu dialogs, kurš nepilnas minūtes laikā pārvēršas monologā no viņa puses. Esam satraukti abi divi, es – jo nerunāju nevienā no vajadzīgajām valodām, viņš – jo esmu skaista (un skaistums itāļus mulsina). Kā vēlāk izrādīsies, šī monologa laikā esmu novērtēta ļoti augstu, lai neteiktu, ka pārvērtēta, tai skaitā arī manas svešvalodu zināšanas. Itāļiem viss ir vienkārši. Viņš momentāli ņem un rekomendē mani savam čomam Marčello, “Forte Village” kūrorta galvenajam menedžerim, sakot, ka te ir viena baigi smuka meitene praksei, kas runājot perfekti angliski, krieviski un arī itāliski. Tuvākajās dienās es no Marčello saņemu meilu, ka viņš ar mani labprāt gribētu satikties, parunāt par iespējām manai praksei „Forte Village”. Viņš būšot Maskavā tajos un tajos datumos, un kad man ir ērtāk viņu satikt, lai padodu ziņu.

Skatos uz šo vēstulīti – cik viss ir elementāri. Vārdiem nav ne vainas, un arī ideja tīri tā neko, ja vien Maskava neatrasto 920 km attālumā no Rīgas, un man kā latvietei, Eiropas Savienības pilsonei, lai iebrauktu Krievijā ir jākārto vīza. „Piedodiet, signor Marčello, līdz Maskavai tā kā nedaudz par tālu, vai varam sarunāt kaut ko citu?”, protams, klusībā cerot (ak, Dievs, kāds naivums šajā vecumā), ka viņš man pateiks, ka ja nevaru atbraukt uz Maskavu, lai braucu pa tiešo jau uz Sardīniju, un protams mani uzreiz paņems strādāt un viss būs super forši. Nekā nebija. Pretī saņemu atbildi, ka tuvāko dienu laikā notiks telefonintervija. Viņš man piezvanīšot, kad būs savā ofisā Sardīnijā.

O, ou, ko nu?! Priekšā negulētas, nu vairs nevis divas, bet vismaz 5 naktis, un ideju kalni. Sāku kļūt par vairāku ekstrēmu ideju autori… Ko tik cilvēks izmisumā neizdomā?

***

Nedomājiet, ka telefonu pacēlu ar pirmo reizi. Tas uzstājīgi zvanīja vairākas reizes, līdz saņēmos atbildēt. Lieki piebilst, ka telefonintervijas laikā es aizmirsu visu iespējamo vārdu krājumu, ko cītīgi šo mēnešu laikā biju apguvusi no vienīgās pašmācības grāmatas latviešu valodā. Tā bija mana kārtējā drudžainā telefonsaruna. Es neciešu runāt pa telefonu ar svešiem cilvēkiem, un kur nu vēl, lai prastu sevi prezentēt kā vienīgo, neatkārtojamo, runājot valodā, ko esi apguvis no pašmācības grāmatas! Kad telefona saruna beidzas, es saprotu, ka man šo darbu neredzēt kā savas ausis. Mīļo, meitenīt, tas ir tas pats, kas operas orķestrī pieņemt darbam uz pilnu slodzi pašdarbnieku vijolnieku, kurš vakar tikai sācis lasīt notis. Marčello viennozīmīgi bija vīlies meitenē ar perfektajām angļu un itāļu valodas zināšanām.

Pēc pilnīgi neveiksmīgas telefonsarunas, mani pašsaglabāšanās instinkti ķeras pie pēdējā glābiņa, mana vislielākā talanta – rakstīšanas. Tagad vai nekad?! Un es drudžaini metos rakstīt Marčello vēstuli ITĀĻU valodā, noteikti ar 160 kļūdām, bet kāda tam nozīme? Es tikai zinu vienu, ja es tagad viņam neuzrakstīšu, es nedabūšu šo prakses iespēju – šī ir mana vienīgā iespēja! Kamēr rakstu vēl caur galvu izskrien tāda doma – no kurienes es zinu šos vārdus? Bet vai nav vienalga? Vienmēr esmu uzskatījusi, ka visas dzīves gudrības glabājas mūsu zemapziņas kambaros, aizslēgtas ar daudzām zelta atslēgām tās arvien dziļāk slīgst pelēkajos labirintos, un tad BUMS, kritiskajos brīžos, vārdi viens pa vienam birst laukā kā pupas.

Dienu vēlāk Marčello man dod atbildi, ka uz 3 mēnešiem esmu gaidīta “Forte Village” kūrortā, kas ir viens no slavenākajiem kūrortiem pasaulē! Paldies tev Marčello! Apsolu, ka tevi nepievilšu.

Šis ieraksts tika publicēts GRĀMATAS FRAGMENTI ar birkām , , , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Pirmās darba intervijas lai nokļūtu Sardīnijā

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.