• Itālim kaut kur ierasties laikā ir gandrīz neiespējami, jo viņiem “ierasties laikā”, nozīmē kavēties par vismaz 5 minūtēm. Kad strādāju Tūrisma aģentūrā mans darba laiks sākās plkst. 10:00 un es vienmēr pie aģentūras durvīm biju jau ap plkst. 9:55 Lieki piebilst, ka es vienmēr aiz durvīm garlaikojos vismaz pus stundu, un vienā dienā, apmēram 3 mēnešus vēlāk, kopš strādāju aģentūrā, priekšnieks man tiešā tekstā pateica: “Olita, tu esi neērta. Varu tev palūgt nenākt uz darbu precīzi laikā, tas man rada stresu.” Es atbildēju: “Labi, nenākšu!”, bet vienalga turpināju ierasties laikā, tikai gaidīju priekšniecību, dzerot kafiju pretējā kafejnīcā. Redzot mani vienmēr aizņemtu ar kafijas dzeršanu, viņam es vairs nebiju kā skabarga acī.
• Uz kino seansu īsts itālis ierodas apmēram 10 minūtes pēc noteiktā laika. Sabirst visi zālē vienlaicīgi, kā sarunājuši.
• Teātrī un kocertos NAV ģerbtuves. Ja tās ir, tad tiek izmantotas ļoti reti. Biju Biagio Antonacci koncertā Florencē. Ārā bija stiprs lietus un visi uz koncertu ieradās slapjām drēbēm. Ieejot koncertzālē, pirmā lieta, ko meklēju bija ģērbtuve. Atradu mazu stūrīti ar 3 pakaramo rindām, kur karājās pāris slapjas kurtkas (mūsu tai skaitā). Visi pārējie, apsējuši ap vēderu savus biezos ziemas atribūtus, priekpilni un bez jebkāda stresa lēkāja un berzās viens gar otru. To pašu novēroju teātrī, biezās dūnu jakas tiek turētas klēpī vai atstātas mugurā.
• Sardu brokastis sastāv no kruasāna, cepumiem, ko viņi mērcē kā bērni kafijā, vai grauzdiņiem ar ievārījumu. Brokastis 99% sardu ir saldas. Uz tiem, kas ēd kaut ko sāļu vai treknu, skatās ar ieplestām acīm un saviebtu seju, taču tajā pašā laikā, ceļojot, brokastīs viesnīcā apēdīs visu, ko redzēs saliktu traukos – omleti, speķīti, vītinātās gaļiņas un sierus… nolaizīs pirkstiņus un paprasīs vēl. Tas viņiem ir kaut kāds savdabīgs princips.
• Latte macchiato itāļi dzer tikai no rīta. Piena lietošana no plkst 10:00 līdz gulētiešanai ir tik pat biedējoša kā sāļās brokastis. Lielākajās pilsētās visi ir pieraduši pie tūristu dažādajiem ieradumiem, bet iebraucot mazā kalnu ciematiņā un pasūtot Latte Machiatto uz jūsu pusi pagriezīsies visas klātesošās galvas. Šo esmu piedzīvojusi, pasūtot kafiju ar pienu plkst 14:00 vienā nelielā kalnu ciematiņā.
• Picērijā un arī restorānā picu ēst ar rokām nav nepieklājīgi. To daru arī es, un tādā veidā tā labāk garšo.
• Sardi ziemā (t.i. +10 grādos) nēsā Timberland siltos zābaku un sūdzas, ka tajos ir pietūkušas kājas. Es smejos kā kutināta, un cenšos viņiem likt saprast, ka Timberland zābaki nav paredzēti nēsāšanai +10 grādos, un ka tos labāk varētu pietaupīt tai reizei, kad brauks ciemos pie salaveča uz Lapzemi.
• Sardi ir brīnišķīgi un smaidīgi cilvēki, mīlu šo salu un sardu nāciju. Viņi nav liekulīgi, drīzāk gan naivi un ļoti sirsnīgi, un ja Jūs viņiem patiksiet, viņi jūs nēsās uz rokām no rīta līdz vakaram. Un pilnīgi visiem patīk klausīties stātus par bijušos PSRS – par talonu sistēmu, par lielajiem veikaliem ar garajiem plauktiem, kuros atradās ļoti “daudzveidīgs” preču sortiments – 2 veidu desas, 2 veidu sieri, un ka pilsētā 1 reizi mēnesī ieradās smagā mašīna pilna ar arbūziem, citreiz banāniem vai apelsīniem, un cilvēki stāvējā garās rindās, lai nogaršotu eksotisko augli. Izrādās lielākā daļa no viņiem arī ir piedzīvojuši kožļenīšu stāstu, t.i., ka vienu kožļeni 3 dienas garumā, no mutes mutē, kožļāja visas māsas un brāļi.
• Liela daļa sardu pazīst tikai Sardīnijas lielākās pilsētas vai tās vietas, kur dzīvo viņu radi. Ja paprasīsi sardam cik rajonos (nevis reģionos) ir iedalīta Sardīnija, gandrīz neviens nezina pareizo atbildi – 33. Un viņi ļoti slikti pazīst savu zemi, neskatoties uz to, ka ir patriotiski. Es šo 4 gadu laikā pilnīgi noteikti esmu iepazinusi Sardīniju daudz dziļāk, nekā vidusmēra sards visa mūža laikā un kad stāstu par Sardīniju, visi ar atplestu muti klausās manā entuziasmā par to, CIK SKAISTA, UNIKĀLA UN BAGĀTĪGA IR SARDĪNIJA!
• Sardi ļoti mīl blondīnes ar zilām acīm (jo šeit visas sievietes ir melnmatainas ar tumšām acīm). Ja, tu, kas lasi šīs rindas, vai tava sieva vai draudzene ir latviešu skaistule, pieņem jau tagad, ka viņa tiks visur pavadīta ar acu skatieniem! Sardi nav uzbāzīgi, viņiem vienkārši patīk skatīties un gadās arī ka kāds aizskatoties iemīlas. Mazās devās, tas ir uzjautrinoši un ceļ pašapziņu…
• Sardi, ejot uz restorānu vai picēriju, vakariņas ēd apmēram 2 stundu garumā, tāpēc, ja gadījumā Jums nākas piedalīties kādās sardu organizētās vakariņās, apbruņojieties ar pacietību un ēdiet lēnām.
• Pirms brauciet uz Sardīniju iemācieties kādas frāzes itāļu valodā. Tas ļoti viņus iepriecina, jo viņi paši angliski nerunā. Un kad ejiet iekšā, lai kur tas būtu, VIENMĒR sasveicinieties (nekautrējieties to darīt, tas nekas, ka Jūsu izruna nav tā labākā) un, ejot prom, VIENMĒR atvadieties. Sardiem šie sveicieni ir esenciāli. Nopietni.

Daži vārdi, ko apgūt:

Buongiorno /bondžorno/ – labdien! Lieto līdz plkst. 16:00 pēc tam saka: Buonasera. Ja negribat iespringt, kurš bija tas īstais vārds, pilnīgi vienmēr varat teikt Salve – tas nozīmē – sveiki!

Ejot prom lūdzu, lūdzu neaizmirstiet pateikt Arrivederci /arivederči/ – uzredzēšanos.

Pasūtot ēdienu vai kafiju kafejnīcā vienmēr sakiet Per favore – lūdzu.

Grazie /grazie/ – paldies, ir neizbēgams burvju vārdiņš.

Ļoti bieži mēs gribam paust sajūsmu, un to izdarīt ir pavisam vienkārši – Che bello /ke bello/ – cik skaisti! Par galotnēm nav jādomā, vairums izsauksmes vārdu beidzas ar –o! Stupendo vai Fantastico /fantastiko/ nozīmē – nenormāli skaisti.

Non voglio /non voļjo/ – negribu. To jums nāksies lietot, lai atkautos no piektā un arī desmitā saules briļļu pārdevēja kādā no dievīgajām pludmalēm. Pietiek stingrā tonī pateikt: “No! Non voglio.”

Atcerieties vienu zelta likumiņu. Itāļu valodā vārdi nekad nebeidzas ar burtu –s! Tāpēc Grazias, amigos un citi jums kaut kur atmiņā nogūluši vārdiņi ir no citām valodām, visdrīzāk spāņu.

Ā, un pats galvenais, bieži beidzot ēst pusdienas vai vakariņas viesmīlis jums teiks: “Cosa posso offrirvi – un amaro – mirto o limoncello, caffe ?” – t.i. Ko varu jums piedāvāt? Kādu mirto, limoncello vai kafiju? Ja dzirdat vārdu OFFRIRE vai angliski Offer – ziniet, ka tas tiek piedāvāts bez maksas, un tad droši sakiet – O, jāāāāāāāā – voglio tutto! – O, jā, gribu visu! – joks. Tad jā, varat kaut ko izvēlēties – vai mirto vai kafiju, var arī abus! Cenā tas nebūs iekļauts, bet tikai tad, ja tiek pieminēts vārdiņš OFFRIRE.

Lai Jums visiem jaukas brīvdienas Sardīnijā – 100 krāsu un 100 smaržu salā, ko apskalo 5 jūras un ko saule silda vairāk kā 300 dienas gadā!

Citi mani raksti par itāļiem un Itāliju: Itālija un itāļi, Kā Itālijā pasūtīt kafiju, Sardīnija – dzīve kā pasakā un par to, kādi ir sardi manā redzējumā (1 daļa).

P.S. Visas autortiesības rakstiem par Sardīniju manā mājas lapā pieder man, Olitai Supei. Ja vēlaties kaut ko pārpublicēt, neaizmirstiet sakomunicēt ar mani.