Pirms kāda laika bijām aizbraukuši uz Urzulei, uz ražotni, kur gatavo ziepes, kuras jūs ne vienu reizi vien esat pamanījuši manā mājas lapā. Šoreiz es pati savām acīm redzēju kā tiek gatavotas šīs ziepes. Tas nu gan bija dikti interesanti – redzēt, kā efejas lapas maļ gaļas mašīnā, un kā ar pašdarinātu aparātu no efeju lapām spiež sulu. Visa ražotne bija piesātināta ar spēcīgu zaļu augu smaržu, no turienes izejot, man likās, ka es pati esmu kļuvusi par vienu īstu efejas vīteni – pozitīvā nozīmē – biju kā saplūdusi ar šo dabisko augu aromātu.

Vēl ilgi degunā smaržoja cita Sardīnija, ne tā, kas ir saule un jūra, karstums un liegs vējiņš, bet gan tā, kas ir ar saknēm dziļi jo dziļi zemē. Urzulei ir zona, kas atrodas kalnu augstienē, visapkārt aizas un tumši zaļi kalnu meži. Tā ir ļoti dzīva “mūžzaļa” zona ar bagātīgu faunu un floru! Šī ir zona, kur ziemā var atrast sniedziņu, bet vasarā sausums nenomāc zemi.

Lielākā daļa augu, ko Latvijā audzējam puķu podos (aloja, efeja, salvija, mirte, apelsīnkoks, palma, gumijkoks, citronkoks u.tml.) Sardīnijā stiepjas krietni pāri cilvēka augumam. Tā ir vieta, kur vienkopus mijas saules enerģija ar mitro jūras klimatu, tādējādi radot uz šīs salas mūžīgo ziedēšanu un ekskluzīvu spēku.

Forši, man vienkārši gribējās parādīt jums kā tās ražo Sardīnijā.

Saistītie raksti – Dabīgās ziepes