Carasau maizīte ir tipiska tikai Sardīnijai. Carasau tiek gatavota no ūdens, miltiem un pavisam nedaudz rauga. Šī maize, tiek uzskatīts, ir tikpat sena kā pati Sardīnija. Kāda tad ir Pane Carasau? Īstā Carasau ir plāna un kraukšķīga un to var lietot kā uzkodu pie jebkura ēdiena. Tai nav baltmaizes garšas, drīzāk gan kaut kas gaisīgs un netverams.

Uzrakstīšu Jums 4 veidus, kā es pati ēdu šo maizīti.

1) Pavisam vienkāršā veidā. Laužu to pa gabaliņiem, un pamērcēju mājās spiestā olīveļļā. Tā ir piedeva Pecorino cietajam sieram, vītinātai gaļiņai un vīnogām. Ar šo maizīti var izdomāt visādus veidus, kā mieloties. Tā ir garšīga jebkādā veidā.

2) Brokastu gardumiņš – uz pane Carasau uzsmērēju Filadelfijas sieru, uzlieku virsū kūpinātu lasīti un uzberu svaigus pētersīļus.

3) Saldais ēdiens. Apmērcēju pane Carasau ūdenī (vienkārši palieku to zem tekoša ūdens), virsū uzsmērēju Riccota sieru (nezinu vai Latvijā tas ir nopērkams, bet ja nav to var aizstāt ar Filadelfijas sieru) un uzsmērēju meža ogu vai melleņu ievārījumu, tad saloku to, jo maizīte paliek elastīga un ēdu kā saldo.

4) Siltais ēdiens jeb Carasau lazanja ar cukini. Sarīvēju smalkās strēmelītes cukini (150 gr.), 10 min apcepu tos uz pannas, kurā ieleju vienu ēdamkaroti eļļas. Samitrinu pane Carasau, un ieklāju to stikla traukā, kas paredzēts lietošanai cepeškrāsnī. Tad vairākos slāņos klāju nepieciešamos indigrientus – viegli apceptais cukini, siers gabaliņos (tas var būt jebkāds no sieriem, es lietoju Fettas sieru), tad virsū atkal uzklāj Pane Carasau, tad otro kārtu cukini, uzliek atkal sieru un pa virsu bagātīgi pārkaisa rīvētu Pecorino. Var veidot 3 slāņus. To visu leik cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā un cep 30 minūtes. Pirmās 10 minūtes virsū uzliek folliju, lai lazanja paliek mīkstāka, un atlikušās 20 minūtes cep bez folija, lai paliktu kraukšīga virsiņa.

Labu apetīti!