Olita jeb sieviete Visumā

Kopš sevi atceros, es vienmēr kaut ko rakstu un pierakstu. Esmu piedzimusi ar spalvas kātu rokā, un ir grēks nerakstīt.

Šīs ir vienkāršas dzīves atziņas par mani mijiedarbībā ar apkārtējiem cilvēkiem un pasauli kopumā, tāpēc nebrīnieties, ka šajā sadaļā viss sākas ar vārdiem ES vai MAN. Kad rakstu par sevi, manos vārdos cilvēki atrod sevi. Daudzas no atziņām bieži tiek citētas, cilvēki tās liek savos profila tekstos, jo es viegli atrodu vārdus, lai izpaustu jūtas. Dzīvē viss mainās, tāpēc neviena no šīm atziņām nav attiecināma konkrēti uz šo mirkli. Mans dzīves moto jau vismaz 20 gadus ir: Tas, ko es domāju šodien, ir patiesība, bet nekur nav teikts, ka rīt es domāšu tāpat… Principā šie vārdi izsaka visu. Tas nenozīmē, ka esmu nepārliecināta būtne, tas drīzāk nozīmē pretējo, ka esmu drosmīga un manī joprojām piemīt bērnam raksturīgā iezīme – katru dienu atklāt ko jaunu. Man patīk modelēt domu un vārdu debeskrāpjus… Jāatvainojas, ka kāda no atziņām iespējams var likties augstprātīga. Bet arī tās es atstāju, jo tāda reiz esmu bijusi…

* Mainīga savās iegribās, bet stabila savās vērtībās.

* Man ir svarīgi dzīvē uz visiem i salikt punktus, taču man nekad nav paticis likt treknus punktus teikuma beigās. Labāk lai vienmēr seko daudzpunkts…

* Man viss vienmēr notiek uz sitiena. Vai nu IR vai nu NAV, jo uzticos vienīgajam precīzajam kompasam – savai sirdij. Dažbrīd rīkojos tik ātri, ka liekas pat dzīve man netiek līdzi. Catch me, if you can!

* Normāls cilvēks to nekad nesapratīs, bet ar mani viss vienmēr notiek vienā dienā, vienā mirklī. Visus savas dzīves svarīgos lēmumus es pieņemu nešauboties un uzreiz. Jo uzticos savai sirdij. Dažbrīd liekas skrienu dzīvei pa priekšu…

* Maza kaprīza lēdija! Nemēdzu darīt lietas pieklājības pēc, vai tāpēc, ka tas varētu pēc tam noderēt. Daru tikai to, ko tajā mirklī uzskatu par vajadzīgu. Necenšos nevienam izpatikt, jo zinu, ka savējie vienalga viens otru sajūt pat aiz n-tajām maskām, ko esam pieraduši nēsāt ikdienā. Nebaidos zaudēt, jo daba nemīl tukšumu. Katrs zaudējums ātri vien kļūst par jaunu ieguvumu! Esmu izvēlīga visās lietās (arī cilvēkos). Man visu vajag tā pa īstam un patiesi, lai varu mīlēt nešauboties. Mani noteikti nevar nopirkt par naudu un nevar ielikt rāmī. Esmu kā smiltis, kas tek caur pirkstiem. Esmu kā kaķis, kas tiecas pēc maiguma, bet neļauj kuram katram sevi ņemt rokās. Man vienmēr ir ko teikt. Pret katru cilvēku man ir īpaša un individuāla attieksme, jo pašos pamatos šajā dzīvē nav nekā aizraujošāka par Cilvēkiem! Es klausos, ko runā cilvēki, bet vairāk par vārdiem es dzirdu to, ko viņi nepasaka…

* Esmu elastīga un no katra cilvēka cilvēka paņemu sev to labāko. Mirklī, kad sapratu, ka mēs visi esam viena organisma šūnas, un viens bez otra nevaram funkcionēt, skatos uz visiem cilvēkiem kā daļu no sevis. Elpojot, es ļauju elpot citiem.

* Esmu nelabojama optimiste, kas racionāli domājošus cilvēkus mulsina, liekot tiem domāt, ka esmu vieglprātīga un gaisīga kā vējš… Patiesība viņus šokē vēl vairāk, jo man pieder tas, kas nepieder viņiem – spēja dzīvi uztvert vienkārši kā spēli.

* Man laimei ir nepieciešamas divas lietas – mīlestība un brīvība! Mīlestība dod spārnus ar ko lidot, bet brīvība ļauj ar tiem pacelties debesīs.

* Es neauklējos ar cilvēka vājumu un nežēloju nevienu, redzot, kā notiek viņa attīstības ceļš, un neprotu būt saudzīga pret tiem, kas man līdzās “aug”. Esmu kā spēcīga lietus gāze, no kuras cilvēks izmirkst līdz “pat kaulam”. Un viss ir tāpat kā dabā – kur mūžīgās saules iespaidā zeme izdeg, bet pēc lietus viss zaļo ar divkāršu jaudu.

* Nav citas pasaules, ir tikai viena – tā, kas dzimst, dzīvo un nomirst reizē ar mani.

* Esmu Laimīga! Man pieder viss, lai tāda būtu, bet tas kā man nav, tātad nav domāts man.

* Es esmu šeit un tagad! Mirklis! Jo zinu, ka visas liktenīgās lietas dzīvē mūs pārsteidz nesagatavotus. Mums pieder tikai Tagadne! Tāpēc baudu to un mīlu.

* Dzīve kā Spēle. Nav vērts saspringt uz sīkumiem un arī uz lielām lietām nē. Tāpat mēs visi reiz aiziesim no kurienes nākam, un ja reāli paskatās kas vispār ir cilvēks Visumā? Iedomājies, ka tu esi uz citas planētas un nolem palūkoties uz Zemi. Ko tu redzi? Ikviens no mums ir puteklītis, mūsu materiālās vērtības ir puteklīši. Patiesībā šai pasaulē viss ir vienkārši sīkums. Būtiskākā nozīme ir tam, ko nevar saredzēt, tam, kas tevī iekšā! Tāpēc – nesaspringsti uz lietām, kas ir gaistošas, bet pilnveido un bagātini SEVI, piepildot sevi ar mīlestību un dalot šo mīlestības enerģiju apkārtējiem! Nav citas pasaules ir tikai viena vienīgā – man Mana, tev Tava, viņam Viņa. Bagātinot katrs savu pasauli, darīsim laimīgākus citus!

* Dzīvot nozīmē – atklāt pēc iespējas vairāk, just pēc iespējas jutekliskāk un mīlēt pēc iespējas patiesāk.

* Es meklēju vienmēr…, caur citiem, caur pasauli, caur mīlestību.

* Es nevaru savienot savu ķermeni ar savu garu! Man viņi pārāk atšķirīgi “redz” dzīvi. Un to, ko vēlas ķermenis, to gars nosoda, bet ar to, ko grib dvēsele, ķermenim ir par maz!

* Gribu nolaisties uz zemes. Cik var lidot? Neesmu taču putns. Un eņģelis arī ne!

* Mūžīgā cīņa ar savu Ego! Ar prātu saprotu lieliski ka savā būtībā neviena lieta nevienam nepieder. Viņa vienkārši ir! Tieši tāpat kā ar cilvēkiem. Neviens nevienam nepieder! Mans Ego man traucē būt brīvai, jo Ego grib, lai viss pieder viņam.

* Esmu skaista bilde ar labu skaņu un dziļu kodolu. Tiem, kam patīk kails skaistums es laikam nevarēšu būt labs draugs, jo neprotu tikai mirkšķināt savas skaistās acis un klusējot māt ar galvu. Man ļoti patīk sarunas starp cilvēkiem. Man patīk vērot, patīk pļāpāt un patīk klausīties…

* Esmu kā taurenis, kas jebkurā mirklī var pacelties spārnos un aizlidot. Taču reizēm es iestrēgstu medū… Tas ir bīstami. Medus taureņiem ir ļoti bīstams. Jo kad gribu atkal aizlidot, no visa spēka vicinu savus spēcīgi trauslos spārnus, bet nevaru, spārni sitas pret medu, salīp kopā un viss ir bezjēgā, es vairs nespēju pacelties brīvajā lidojumā. Tāpēc es nemīlu medu. Tajā ir ļoti viegli iestigt. Medus ir pārāk salkans! Taču cilvēkiem tas garšo?!

* Mana interese vienmēr paliek nemainīga – vakarā aizverot acis un no rīta tās atverot gribu justies vienkārši Laimīga.

* Fragments no vēstules draugam: “Kopš sāku strādāt Domē, ir daudz kas zudis. Mans lielākais zaudējums ir mans iekšējais lidojums. Ceru, viņš nav pazudis, tikai vienkārši nomaldījies. Un es visu laiku meklēju ceļu atpakaļ! Šķiet esmu palikusi sausa un izžuvusi. Iespējams tev tas neko neizteiks, bet mūsu stāvā no 10 cilvēkiem, ar kuriem man ir visciešākais kontakts, 7 ir zemes zīmes pārstāvji, t.i. REĀLISTI, PRAGMĀTIĶI, PAMATĪGIE, MĒRĶTIECĪGIE, un tā enerģētika nepārtraukti virmo apkārt! Man nav vietas kur pacelties spārnos! Man noteikti kaut kas jāizdomā, jo pretējā gadījumā es iznīkšu. Jau nīkstu…”

* Nē, staigāt pa zemi ar visām četrām ir pārāk garlaicīgi. Tas nav priekš manis. Man VAJAG lidot dažus soļus virs zemes. Tā arī ir mana pasaule – Tur – nedaudz augstāk par zemi!

* Esmu pārliecināta par vienu – visas lietas, ko mēs no sirds vēlamies, un kam mēs patiesi ticam, vienā brīdī vienkārši notiek! Ir jauki, ja šīs lietas mūs apgaro, dara cēlākus, labestīgākus un laimīgākus. Jo, kā vienmēr esmu teikusi – nav labu vai sliktu cilvēku, ir vienkārši vairāk vai mazāk laimīgi! Un cilvēka attieksme pret apkārtējo pasauli visciešākajā veidā ir saistīta ar viņa dvēseles stāvokli. Esmu laimīga! Vismaz viena iemesla pēc – es joprojām ticu, ka viss skaistākais man vēl ir priekšā.

* Mana panākumu atslēga ir nevis izvēlēties un darīt sarežģītas lietas, bet gan papildināt vienkāršo ar oriģinālām un interesantām idejām.

* Dzīvoju pēc principa, ka viss pasaulē notiek uz labu un katrs life story kaut ko man māca. Gribu, lai skaistās lietas ir mūžīgas. Negribu, lai tās beidzas! Sliktajām gan ir jābeidzas. Tās lai nāk, izdara savu darbiņu un veikli lai atkal tinās projām.

* Pilnīgi neparedzama būtne! Esmu atkarīga no mēness ietekmes. Tas nav ne labi, ne slikti, tas vienkārši tā ir. Tas ļauj baudīt prieku un neieslīgt skumjās, jo zinu, ka jau rīt mēness atkal mainīs savu formu, un es mainīšos līdz ar viņu.

* Pieņemu un mīlu cilvēkus tādus, kādi tie ir, taču tas nenozīmē, ka domāju un saku par viņiem tikai saldus vārdus. Saku to, ko redzu un jūtu. Vairāk pieturos pie principa, teikt jaukas lietas un iepriecināt cilvēkus, taču daļai cilvēku ir tendence atcerēties un pievērst uzmanību tieši sliktajiem vārdiem. Ja pateikšu 9 jaukas lietas un vienu sliktu, tad tā sliktā nezin kāpēc ņems virsroku pār jaukajām.

* Tas ir pārsteidzoši interesanti – vērot apkārtējos cilvēkus un mēģināt izprast viņu dzīves pamatprincipus un rīcības motīvus. Cilvēki un to ietekme uz apkārtējo pasauli ļauj man atrast pašai sevi. Nedaudz astroloģija, nedaudz body language, nedaudz psiholoģija, nedaudz intuīcija, nedaudz pieredze…, bet visvairāk LAIKS un pati dzīve man parāda kas ir kas.

* Lielai daļai cilvēku ir nepieciešams enerģijas lādiņš, ko viņi gūst no fiziskām darbībām. Es esmu no tiem cilvēkiem, kas uzlādējas no “emotional explosion”. Ja jūtu ar sirdi, tad esmu dzīva, vesela, laimīga un skaista. Mirklī, kad nolemju noslēgties sevī, es kļūstu par pelēko masu. Tas līdzinās kaut kam, kas mirst…

* Bezrūpīga! Kaprīza! Smejoša! Ātri apvainojos un tikpat ātri piedodu! Egoistiska un mīloša! Uzticos cilvēkiem, bet ne vienmēr viņiem ticu. Man patīk pieradināt un patīk būt pieradinātai.

* Es vienmēr par kaut ko esmu ekstāzē. Tas var būt jebkas – gan dziesma, gan smarža, gan filma, gan cilvēks, gan lieta… Kaut kas, kas man jebkurā diennakts laikā liek smaidīt!

* Man ļoti patīk gudri cilvēki. Vērot viņus un klausīties viņos ir patiesa bauda. Tieši tāpat es jūsmoju par skaistumu! Man patīk, ja man apkārt ir SKAISTI cilvēki. Tad es varu tā vienkārši sēdēt, skatīties uz viņiem un kaifot.

* Dzīve ir skaista! Pat ļoti, kaut arī reizēm tā ir tikpat kaprīza un neprognozējama kā es!

* Esiet skaisti! Skaistums nav grēks! Būt skaistam – tas ir brīnišķīgi !!!

/Autortiesības pieder Olitai Supei/