Mīlestība


Mīlestība

Šīs atziņas par mīlestību ir apceļojušas vai pus Latviju un ir pārpublicētas vairākos citos saitos. Oriģinālā versija un autortiesības pieder portālam http://www.tavavieta.lv un man kā autorei. Ir pagājuši vairāki gadi kopš rakstīju šīs rindas. Šajā versijā raksts ir papildināts ar jaunām atziņām.

Pa šo laiku esmu kardināli mainījusi savu dzīvi un vidi sev apkārt. Dzīve Itālijā ir spēcīgi mainījusi manu personību. Mīlestība, laime, skumjas, bailes, harmonija un visas citas netveramās, ēteriskās emociju formas, ar kurām ir piepildīts ik viens cilvēks, ir lietas, kas mani vienmēr interesē un kuras man patīk ietērpt vārdos. Katrs cilvēks atšķirīgi izprot jēdzienu Mīlestība, katram tā ir sava. Dzīvojot Itālijā skaidri redzu, ka arī katrai mentalitātei ir SAVA izpratne par šo vārdu! Pēc būtības tā ir it kā viena, un tomēr, cik atšķirīgi tā tiek apdziedāta un kultivēta Latvijā un Itālijā. Par mīlestību, ko esmu piedzīvojusi 2 gadu garumā Itālijā, uzrakstīšu kādā no nākamajiem rakstiņiem.

Fakts, ka VISI cilvēki šajā pasaulē ir radīti MĪLESTĪBAI manā redzējumā paliek nemainīgs! Lai cik ļoti mainītos cilvēka personības iezīmes, lai kā mūs lutinātu vai purinātu dzīve, viena lieta vienmēr paliek nemainīga – VĒLME MĪLĒT UN BŪT MĪLĒTIEM!

Man vēl joprojām nav bērnu, tāpēc man ir grūti kaut ko teikt par mīlestību pret bērniem, pilnīgi nešaubīgi, tas ir kaut kas dievišķš un es ceru to kādreiz izbaudīt, taču šodien es runāju par mīlestību starp divām pilnīgi svešām dvēselēm, kas satiekas, lai vienotos kopīgā dejā. Kā teicis Paulo Coelho: “Par mūsu svarīgākajām dzīves satikšanām vispirms vienojas dvēseles, ķermeņi satiekas tikai pēc tam! “

* Un atkal… Mīlestība kā balta pērļu virtene noslīd pie manām kājām. Tā ir bezgala trausla. Gribās to saudzēt, lai nekad, nekad tā nepārtrūktu. Uz brīdi aizdomājos, vai vispār ir vērts atkal liekties gandrīz līdz zemei, lai ņemtu to savās rokās, ja reiz tā ir tik trausla, ka jebkurā mirklī var pārtūkt? Un tomēr nolemju riskēt – pieliecos. Zemu. Un paņemu. Viņu. Mīlestību. Manuprāt mīlestība vienmēr ir sava veida pašuzupurēšanās un bieži vien tās vārdā nākas pārāk daudz upurēt. Gan labprātīgi, gan pilnīgi negribot, kad saprāts kliedz vienu, bet sirds rīkojas kā nepaklausīgs skuķis.

* Mīlestība gandrīz vienmēr sev līdzi nes arī sāpes. Taču ne jau tāpēc, ka viņai patiktu noskatīties, kā mums sāp, bet tāpēc, ka bez sāpēm nav prieka. Attiecībās, kurās nav kaut vismazākās greizsirdības dzirkstelītes, nav arī ugunīgās mīlestības, toties ir prātīgā mīlestība, kurā divi cilvēki saprāta balss vadīti dzīvo kopā.

* Jaunības gados attiecības, kas balstās uz mīlestību izveidot ir ļoti vienkārši, jo ik viens cilvēkbērns alkst pēc mīlestības, taču vēl neapzinās, kādu emociju buķeti sniedz Mīlestība vijoties kopīgā dejā ar otru dvēseli, tāpēc ir gatavs ņemt visu, ko var paņemt.  Savukārt vecumā ap 30 un 40, kad aiz muguras ir vairākas jaunības dienu mīlestības, vismaz vienas nopietnas attiecības vai laulība, un iespējams arī aizķēries kāds romāniņš ārpus attiecībām vai laulības, kad ik rītu pretī smaida arī burvīgs skolas vecuma bērns, mēs uz mīlestību raugāmies pavisam savādāk. Pēc 30 cilvēks raugoties acīs jaunai mīlestībai dara to ar piesardzību, ja vien tas nav zibens spēriens tieši pašā sirdī!

* Man mīlestība ir dzīves jēga. Nevis atkarība, bet jēga. Ja nav mīlestības, ja nav ko mīlēt un ja nav kas mīl, es neredzu jēgu nodzīvot dzīvi. Varbūt ir tā, ka mīlestība tās augstākajā izpausmē nāk caur lielām ciešanām. Tāpat kā ar māti un bērnu. Ir daudzas sievietes, kas īsti nezina ko nozīmē mīlēt, un tikai pēc bērna radīšanas viņu sirdis pieplūst ar mīlestību, tik spēcīgu, ka to nevar ietērpt vārdos. Gribas dalīties ar citiem savā mīlestībā, bet trūkst vārdu.

* Mīlestība ir pretrunīga. Tiesa gan, tā nerunā pretī, bet katru dienu var sevi ietērpt citā veidolā. Mīlestība ir īpaši skaista tāpēc, ka tai nav nevienas īpašības. Tai nav vecuma, izskata, garšas un krāsas – tā nav ne par resnu – ne par tievu, ne par smagu – ne par vieglu, ne par tumšu – ne par gaišu, ne par rūgtu – ne par saldu… Paslēpusies katra cilvēka sirdī, tā vienkārši IR!

* Man mīlestība asociējas ar siltu mīkstu segu, kurā var ietīties un svētlaimē iemigt.

* Mīlestība ir ēteriska, te tā virmo gaisā, te pazūd. Un tikai atrodot objektu uz kura pleca tajā mirklī uzsēsties tā kļūst par kaut ko reālu. Par jūtām, kas liek sirdij priekā gavilēt un lidot dažus soļus virs zemes.

* Mīlestība ir visstiprākais spēks pasaulē. Tā saudzē un sargā, tā maigi ieaijā…

* Ar mīlestību sirdī caur dzīvi iet ir divtik viegli. Viss apkārt smaida, staro un pielīst ar saules gaismu.

* Ja mīlestībai ir acis, tās noteikti ir tikpat mīļas kā tās kas mums ik rītu raugās pretī, ja mīlestībai ir sirds, tā noteikti ir tikpat dāsna kā tava sirds mīlestībā pret to otru, ja mīlestībai ir prāts, es ceru, ka tas tomēr nav tik saprātīgs kā cilvēka prāts…

* Mīlestība ir vistrauksmainākā no visām cilvēka jūtām. Tā satricina līdz pašiem sirds dziļumiem, nereti apgriež visu pasauli kājām gaisā un aiziet, bet mēs nevaram bez tā visa dzīvot. Ne-va-ram, jo mīlam! Un tieši mīlestībā cilvēks izjūt savas sāpes. Sāpes, kuras parāda cik vispār dziļi cilvēkam var sāpēt. Var sāpēt vienaldzīgi, var sāpēt kvēli līdz sirds dziļumiem, gandrīz vai sadegot un pēc tam kļūstot par dūmakainu bez emociju plūsmu, var sāpēt klusējot ar vienaldzīgu sejas izteiksmi un ar samierināšanos sirdī.

* Mīlestība ir visa sākums, visa pamats, visa prieks un laime. Mīlestība vienmēr ceļ augšup, tāpēc es nebaidos no tās! Es vienkārši dzīvoju tajā!

* Mīlestība starp divām dvēselēm elpo vienā ritmā, tas ir brīnišķīgs duets, kurā skan kopā divas balsis, un apklustot vienai, klusumā lēnām ielaižas arī otra. Reizēm, kad vienam nav spēka dziesmai, otra to dzied par abiem.

* Mīlestība ir vēlme katru rītu pamosties kopā ar savu otru dvēseles pusīti un smaidot pateikt: “Labrīt!”, katru vakaru aizmigt kopā, kopā pavadīt brīvdienas, gribēt apceļot kopā vai visu pasauli, zinot, ka divatā nekad nebūs garlaicīgi, sapņot par kopīgu nākotni un skaistiem bērneļiem. Mīlestība ir vēlme kopā nosirmot, būt uzticīgiem, cienīt un saudzēt vienam otru mūžīgi.

* Mīlestība ir, kad pēc 16 gadiem tev kāds atsūta vārdus: “Ja mēs neesam kopā, es nevaru teikt tev esi laimīga… Esi tu pati!”

* Mīlestība ir cilvēka dzīvības enerģija! Dažreiz mēs to sajaucam ar seksu, un vēlāk par to dārgi maksājam, visbiežāk ar vientulības sajūtu, jo lai arī labs sekss piepilda fizisko ķermeni, tas nepiepilda garu!

* Mīlestība ir tad, kad gribas skūpstīt otru no galvas līdz kājām, kad gribas otru apēst pa gabaliņam, kā Laimas šokolādi, kad pieskāroties otra ādai jūti kā caur taviem pirkstiem strāvo Mīlestības liesmas.

* Kas kaut reizi ir piedzīvojis patiesu mīlestību, vienmēr zinās uz ko tiekties!

* Ar katru dienu pasaulē arvien vairāk pieaug mīlestības deficīts. Cilvēki to aizstāj ar pilnīgi visu, tikai ne ar to, kas patiesībā vajadzīgs. Cilvēki grib ticēt, ka mīlestībai vienmēr atliks laiks. Daži domā, ka tāda vispār nepastāv. Bet patiesībā visu, ko mēs darām, mēs darām mīlestības dēļ! Dēļ tās kas ir tagad, dēļ tās, kas bija vakar vai dēļ tās, kas vēl tikai būs.

* Mīlestība ir dejojošs taurenis, kura spārni ir pārklāti ar maziem kristāla akmentiņiem, kas mirdz iedomu gaismā un rāda mums ceļu arī vistumšākajā tunelī.

Šis ieraksts tika publicēts Aforismi un dzīves atziņas ar birkām , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.