Viena no tipiskākajām Sardīnijas delikatesēm ziemas mēnešos (sezona ir no novembra līdz martam) ir jūras eži, kas tiek ēsti jēli, kā arī, pagatavoti dažādos veidos, ir iekļauti restorānu ēdienkartēs. Garša, tāpat kā aromāts, viņiem ir ļoti specifiska. “Pagaršo. Nebaidies! Tā garšo mūsu jūra!” man saka mans draugs Giovanni.

Dzīvojot Sardīnijā un pa vasaru atpūšoties tā saucamajās klinšakmeņu pludmalēs, bieži nācās dzirdēt, ka jāuzmanās no jūras ežiem, ka nesadur kājas. Taču tā arī līdz šim nevienu jūras ezi savā ceļā nesastapu. Nesastapu nedz peldoties, nedz arī uz sava šķīvja. Katru reizi kad kāds no maniem paziņām restorānā pasūtīja “Spagetti con i ricci di mare” man pietika ar pasmaržošanu, lai saprastu, ka mani šī delikatese „neuzrunā”.

Novembrī daudzās vietās ievēroju saceltas vienkopus baltas teltis, kas manī protams izraisīja interesi – ko tur tirgo? Sardīnijā tas ir tipiski, ja kādam auglim vai kustonim ir sezona, tas viss tiek ļoti aktīvi tirgots. Nu lūk, izrādās šajā baltās teltīs pārdod jūras ežus. Nu ja reiz jūras ezis pašlaik ir godā, tad pajautāju savam draugam, lai viņš man arī pagatavo kādu jūras ezi manā gaumē, bez izteiktās smaržas un tā, lai man garšotu. Viņš apsola to izdarīt un divas dienas vēlāk jau ir klāt pie manām durvīm ar pilnu maisiņu melniem, brūniem, zaļganiem un lillā jūras ežiem.

Manās acīs atspoguļojas neizsakāms prieks, ne tik daudz lai tos nogaršotu, bet, ka beidzot tos redzu dzīvajā. Gio daudz netērē laiku un ķeras klāt šķērēm, lai grieztu šņiku-šņaku tos ežus uz pusēm. Secinu, ka adatas viņiem nav īpaši asas, ja reiz tik viegli to ezi noturēt rokā. Pārgriežot ezi uz pusēm vienu pusi met laukā, kamēr otrā ir tādi kā pieci jūras zvaigznes stari pilni ar jūras eža ikriem (iespējams to sauc savādāk) oranžā krāsā. Tie labākie ir tie oranžie, tie, kas ir sarkani vai tumšāki ir metami laukā, jo nav vairs pirmā svaiguma. Jūras ežus ēd jēlus, līdzīgi kā to dara ar sarkanajiem vai melnajiem ikriem uzliekot uz svaigas baltmaizītes, vai kā austeres, izgrebjot ar dakšiņu laukā no cietā apvalka, kā arī tos var izmantot kā piedevu gatavojot, piemēram, spaghetti.

Atzīstos, ēst tos jēlus šoreiz vēl nebiju gatava, jo tie ir ļoti specifiski, tāpat kā austeres – lai tās ēstu, ir jāpatīk to garšai. Jūras ezis ir kaut kas ļoti līdzīgs. Kā jau minēju sākumā Tā garšojot Sardīnijas jūra! Nodomāju meno male (tulk. labi ka tā) vismaz jūra, nevis purva dūņas, kā tas ir austeru gadījumā. Savukārt jūras ezis pagatavots ar spaghetti garšoja pat ļoti labi.

Uzrakstīšu jums recepti kā tiek gatavoti spaghetti ar jūras ežiem. Tā ir sardu delikatese, ko noteikti, esot Sardīnijā, ieteiktu nogaršot, ja ne restorānā, tad gatavojot pašiem.

Recepte jūras ežu pagatavošanai:

Liekam vārīties spaghetti, un vāram tos līdz tie ir gandrīz gatavi, labāk lai tie ir cieti novārīti (tātad vāram vienu-divas minūtes mazāk nekā norādīts uz paciņas). Uz pannas ielejam nedaudz labas olīveļļas, ieliekam pāris NEsasmalcinātas ķiplokgalviņas, pieliekam divas ēdamkarotes saldā krējuma, šķipsniņu sāls un pipariņus – samaisām to visu kopā uz lēnas uguns un slēdzam laukā. Mērcīti pielejam klāt spaghetti un pievienojam klāt pašu galveno sastāvdaļu – lielo delikatesi – jūras ezi!

Atcerieties! Jūras ezis netiek ne cepts ne vārīts, bet gan pievienots dabīgā veidā uzreiz pēc mērcītes pievienošanas!

Daži fakti par jūras ežiem:

* Jūras ežu adatu gals ir viegli noapaļots, un to garums ir no 1 – 3 cm. Ja Sardīnijā uzkāpsiet virsū kādas jūras ezim, nebaidieties – tas nav indīgs. Vienīgo pārbīli varētu izraisīt nelielas sāpes.

* Jūras eži barojas ar brūnaļģēm, atkožot tās pie zemākās daļas, tā, ka pēc tam aļģe brīvi aizpeld. Šis skats ir novērojams arī Sardīnijā, reizēm ir pilnas pludmales ar brūnaļģēm. Es vienmēr jautāju – no kurienes tās rodas? Lūk arī atbilde, tātad nesen panašķojušies jūras eži!

* Jūras ezim nav acu un kāju, tas viegli pārvietojas pa cietām virsmām ar simtiem smalkām, caurspīdīgām un lipīgām cauruļveidīgām pēdiņām. Apakšdaļas centrā jūras ezim ir mutear pieciem cietiem, kalcija zobiemvai žokļiem un gaļīga mēle.

* Jūras eži ēd arī gliemjus, sūkļus, čukastes un jūras lilijas.

* Jūras eži ir melni, tumši zaļi, olīvzaļi, brūni, sarkani un violeti.

* Adatu dēļ, ir tikai daži dzīvnieki, kas barojas ar jūras ežiem, tas ir vilku zutis, kalāns un dažas zivis.

* Jūras eži kopā ar saviem radiniekiem Jūras gurķiem veido adatādaiņu apakštipu Echinozoa. (ar jūras gurķi arī nekad neesmu sastapusies, ja reiz sastapšos apsolu uzrakstīt dažos vārdos arī par to).