Decembra nogale. Ārā ap +15 līdz pat +20 grādiem. Pastaigājos pa Kaljarī ielām un jūtos kā siltā septembra dienā Rīgā. Ik pa laikam atraisu vaļā savu viegla auduma šalli, ik pa laikam atkal to savelku ciešāk, cimdi pieguļ manām rokām tikai mirkļos, kad uz ielām satumst, par cepuri līdz šim brīdim, pat neesmu iedomājusies, un neatņemams aksesuārs somiņā ir protams saulesbrilles. Katru dienu paeju garām n-tajiem mandarīnkokiem, vērojot kā briest to augļi, Latvijā tāpat ziemā mēdzu skatīties uz apsnigušajiem koku zariem. Sardīnijas mandarīni ir saldi, iespējams daudz saldāki par manām atmiņām par īstu Latvijas ziemu un zem sniega cepurēm klusi snaudošām eglēm.
Zinu Latvijā šobrīd visos veikalos skan Ziemassvētku dziesmas, dzīvokļos un mājās spīd spožas lampiņas, smaržo piparkūkas, tiek rotātas eglītes un neiztrūkstošs ir adventes vainags. Sardīnijā viss ir savādāk. Pa retam dzirdu Ziemassvētku dziesmas, ja neskaita kādu no raidstacijām vai reklāmām TV, nevienā vietā nemanu īstu zaļu egli, nesajūtu piparkūku smaržu, tāpat kā nekur neatrast krustnagliņas, ko iemest karstā vīnā.
Ziemassvētku simbols – Egle
Sardīnijā egļu nav. Piekrastes zonās ir priedes, bet egles nepastāv kā suga. Itāļu valodā egle ir Albero di Natale, kas tiešajā tulkojumā nozīmē Ziemassvētku koks. Uz Ziemassvētkiem egles pārdošanai tiek transportētas no Itālijas Ziemeļiem, bet lampiņas tiek karinātas mazajās palmiņās. Egļu vietā visbiežāk stāv milzīgas Ziemassvētku zvaigznes, kas itāļu valodā saucas Stella di Natale.
Faktiski Sardīnijā, tāpat kā vairums Dienvidu zemēs, egle ir tikai simbols, ko bērni atpazīst no zīmējumiem grāmatās un uz kartiņām, bet viņi pat nenojauš, kā smaržo šīs tumši zaļais brīnišķīgais koks. Ir ģimenes, kurās joprojām pastāv tradīcija izrotāt īstu egli, bet šādu ģimeņu ir palicis ļoti maz, tāpēc jaunā paaudze Sardīnijā redz tikai mākslīgās eglītes. Nav arī pieņemts, ka eglei jābūt katrā mājā, pārsvarā mākslīgās eglītes ir tajās mājās, kur ir mazi bērni.
Dāvanas
Dāvināšana ir pilnīgi tāda pati kā Latvijā. Tuvāko ģimenes locekļu lokā viens otram dāvina to, kas ir vajadzīgs, draugiem, to kas viņiem patīk, bet visai pārējai radu saimei to, kas pagadās. Protams lielākās dāvanas tiek bērniem. Tie tiek apdāvināti no visiem radu radiem.
Ziemassvētku laiks nav iedomājams bez Panettone, kas ir ciemakukulis ejot viesos. Tā ir liela, pasausa, dzeltena maize, kaut kas līdzīgs gaisīgam kliņģerim ar rozīnēm, milzu formā, iepakots krāsainā kastē un to var glabāt vairākus mēnešus. Tāpat kā piparkūkas tā ir visur. Panettone ir analogs piparkūkām Latvijā.
Ēdieni
Tipisks Ziemassvētku mielasts ir Maialetto – mazā cūciņa, kas ir arī sardu tradicionālais ēdiens (neskaitot dažus jūras produktus, tas ir arī mans mīļākais ēdiens). Maialetto gatavošana ir ļoti nopietns pasākums, kam Ziemassvētku rītā gatavojas visi saimes vīrieši, vienam tiek tas gods uguni, iekurt, otrs ir meistars to cūciņ’ uzspraust uz iesma, kamēr kāds cits to prot īstajā brīdī apgriezt uz otriem sāniem. Cūciņa ir svēta lieta, un vakarā uz galda tai ir jābūt perfektai, ne par mīkstu, ne par cietu, sulīgai un ar kraukšķīgu ādiņu. Maialetto vienmēr tiek pasniegts ar mirto zariņiem.
Gandrīz katrā mājā tiek gatavots „Sardo Malloreddus alla campidanese”. Tie ir makaroni gliemežvāku formā, kas tiek pasniegti ar salsicia fresca. Pēc formas un arī dažkārt pēc garšas to var pielīdzināt mūsu kupātam, tikai tas nekad nav trekns, drīzāk pastiprināts ar kādu no garšvielām. Par makaronu „Gioncchetti sardi” izcelsmes vietu tiek uzskatīta tieši Sardīnija. Man šie gliemežvāciņi izraisīja asociāciju ar Padomju laika makaroniem, kas acīmredzot pašā saknē arī ir ceļušies no Sardīnijas.
Dažās ģimenēs joprojām ir tradīcija ēst „Treccia Sarda”, tās ir jēra zarnas, kuņģis un noteikta vēdera daļa. Šo ēdienu tālā senatnē gatavoja par godu lielākajiem svētkiem, tādiem kā Ziemassvētki un Lieldienas. Pagatavot šo ēdienu ir liela atbildība, jo ēdiena sastāvdaļas ir ļoti labi jāattīra, tāpēc pats svarīgākais šajā procesā ir tieši cilvēks – zarnu ķidātājs un attīrītājs. Šodien Treccia Sarda vairs tiek gatavota īpašos gadījumos. Ja jāpielīdzina kaut kas no mūsu ēdieniem, tad vienīgā lietas, kas man nāk prātā ir vecmāmiņas gatavotā asinsdesa, kas man ļoti, ļoti garšoja, un kurai noteikti cauri nesitās zarnu aromāts.
Uz katra galda jābūt bļodiņai ar lenticchie, tāpat kā pie mums Ziemassvētkos Cūku pupas nesot laimi, itāļiem laimi nesot šīs mazās pupiņas. Tās tiek gatavotas vai nu zupa vai biezākā veidā.
Ziemassvētku diena tiek pavadīta ģimenes lokā. Tāpat kā vairumam cilvēku pasaulē, arī sardiem tie ir vissvarīgākie svētki. Šajā dienā sabrauc kopā visi radi līdz pat 30 cilvēkiem. Pēdējā laikā ģimenes vairs nav tik lielas kā senāk. Visi saved savus paštaisītos labumus, no kuriem vakarā galds vai lūzt, nu un, protams, šajā vakarā tiek dzerts galvenokārt tikai pašu gatavots mājas vīns. Namamāte ar citām ģimenes sievietēm sāk rušināties pa virtuvi jau no agra rīta. Šī ir tā diena, kad katra no sievietēm sevī izjūt konkurences garu. Nav labākas dienas par Ziemassvētkiem, kad parādīt pārējām cik nu katra ir laba Meride Domu, t.i. mājsaimniece. Nezinu vai jūs to spējat iedomāties, ko nozīmē dzirdēt vienkopus vairākas itāļu sievietes, kas par kaut ko savā starpā sacenšas? Tā ir ārprātīga lietpratīga kņudoņa visas dienas agrumā. Tie ir nebeidzami trokšņi, smiekli, vilkšana uz zoba un nemitīga citu apspriešana, taču galu galā tā ir mīlestības diena, kad ik viens no mums apzinās, cik liela nozīme ir ģimenes saitēm.
Ģimene ir itāļu lielākais spēks. Tas ir kaut kas vārdos neaprakstāms. Tā ir diena, kad ik viens vīrietis jūtas kā bērnībā, mātes un sievas apčubināts, kad ik viena sieviete sevi izjūt kā neatņemamu un pašu svarīgāko daļu no ģimenes. Visas rūpes un likstas šajā vakarā tiek aizmirstas, jo patiesībā, lai ko katrs darītu ikdienā, lai kurā pasaules malā katrs atrastos, lai cik laimīgs vai nelaimīgs justos ikdienā, šajā vakarā enerģija un spēks, kas virmo starp vienas ģimenes cilvēkiem dod milzīgu atspērienu nākošajiem dzīves pārbaudījumiem.
Lai Jums silta un jauka šī decembra nogale!
Paldies par ļoti saistošajiem vienkāršajiem un interesantajiem aprakstiem šajā mājas lapā! Ir patīkami lasīt. Tas ir vairāk par vidusmēra pašrocīgiem ceļojumu komentāriem! Šķiet, ka Jums izdodas tos veidot viegli, plūstoši, dabiski, tajā pašā laikā, nepazaudējot saturu un domu! 🙂
PatīkPatīk
Paldies par jauko komentāru. 🙂
PatīkPatīk