1.jūnijā beidzot aizgāju uz pirmo Kundalini jogas nodarbību Cagliari. Kopš Lauras pavadībā to pamēģināju, sapratu, ka tieši Kundalini joga man ir vispiemērotākā. Vingrojumu ziņā – nekā par daudz, tieši tik daudz lai justu nostprināmies muskulīšus, tā trenē izturību un pats galvenais pieradina pareizi elpot!

Pirmās divas lekcijas vienkārši visu laiku no manis laukā lauzās raudas, un gandrīz pie katra uzdevuma nāca pinkšķis (tagad saprotu, ka tā bija emociju atbrīvošana). Pie katra vingrinājuma, jutu kā manī pretojas, iekšēji uzbūvētie, mūri, tie nelaida cauri nevienu gaismas staru, bet Kundalini enerģija ir tik spēcīga, ka tā grāva, grāva līdz sagrāva manus sāpju mūrus… Bāc, cik izmocīta biju pēc garās ziemas vārdu tiešā un pārnestā nozīmē.

Šo nodarbību laikā esmu daudz ko par sevi atklājusi, piemēram – ka mans gribasspēks ir vājāks nekā man to gribētos atzīt. Vingrojumā, kurā vajadzēja vairākas minūtes staigāt uz ceļiem, man jau pēc mirkļa sāka likties, ka sāp ceļi, ka negribu tos noberzt un darīt sev sāpīgi. Ik pa laikam prasījās atvērt acis un palūrēt ko dara pārējie. Man pret šo vingrojumu bija pavirša attieksme, kamēr pārējie, sakniebuši lūpas caur sāpēm un apņēmību pildīja šo uzdevumu! Sapratu, ka man nepatīk lietas, kas prasa piespiešanos. Visu, kas nāk viegli un man patīk un padodas es daru labprāt, bet no tā, kas prasa piespiešanos es atsakos. Nekas – caur jogu uzlabosim arī manu gribasspēku!

Otra lieta, ko sevī novēroju jau sen, bet caur jogu to izpratu dziļāk, ka man nepatīk vai ka negribu koncentrēties. Kundalini jogā visu laiku vienlaicīgi ir jākoncentrējas uz vairākām lietām – elpu, mantru (kas dažkārt ir izrunājama balsī) un trešo aci, kā arī uz pozas vai vingrojuma pareizu izpildi. Tas nozīmē, ka vienlaikus ir jāsakoncentrējas uz 4 lietām un visas jādara perfekti, savādāk tam nav jēgas. Un es daru, ar katru reizi ar vien precīzāk un perfektāk, cīnos ar savu vājo gribasspēku un mēģinu savu izbārstīto enerģiju salikt atpakaļ vienā ķermenī. Reizēm izdodas sevī no jauna ieraudzīt gaismas starus, vai lotosa pozā sēdošu ķermeni ar spilgtiem čakru centriem.

Trešā lieta, ko sapratu ir, ka man ir jādzied! Jādzied mantras, jo caur dziesmu atveras mana sirds. Vibrācijas, ko izjūtu dziesmā, liek vibrēt manai dvēselei. Ja man atkal izdosies atvērt savu spēcīgo un tīro balsi, kāda tā bija skolas laikā, pilnīgi noteikti manī ienāks daudz lielāka pārliecība par saviem spēkiem un ienāks Dievisķā mīlestība. Mantras dziedāt ir ļoti viegli, tur nav gandrīz nekādu vārdu, vienkārši pie dievīgi skaistas mūzikas tiek atkārtotas īsas zilbes. Tik mīlīgi, iedvesmojoši un svētīgi. Jogas studijā jūtos kā mājās. Vienmēr beidzoties nodarbībai esmu apgarota, laimīga, mīlestības pilna un harmoniska, stresi izzuduši, bailes izklīdušas un ir pilnīgi tīra apziņa, ka viss ir ļoti labi un tieši tā, kā vajag būt. Apmeklēju to regulāri un esmu laimīga par emocijām ko tur gūstu, arī par sevis izpratni. Beidzot es esmu atradusi kaut ko, kas mani aizrauj līdzīgi kā mīlestība, ar tik pat spēcīgu kaismi.

Lūk divas manas mīļākās mantras, ko atradu pavisam nesen. Mani pārsteidz tas, ka daudzi domā, ka mantra ir kaut kas lēns un kaut kas neatbilstošs Rietumu mūzikas klausītājam. Es gan to tā neuztveru. Neesmu nekādā lielā mantru pazinēja, vien klausos tās, kas man patīk tik pat ļoti kā Rolling Stone vai Eros Ramazzotti.

https://www.youtube.com/watch?v=UITc1RG0Tx8

https://www.youtube.com/watch?v=aUcGQY_a3vw

/2012.gada vasara/