Viens no Eiropas lielākajiem kanjoniem atrodas Sardīnijā, Gennargenu Nacionālajā dabas parkā. Šī Austrumu piekrastes daļa ir alpīnistu paradīze un tā pilnīgi pamatoti ir viena no visskaistākajām un visvairāk apmeklētajām Sardīnijā. Simtiem tūkstošiem cilvēku katru gadu brauc uz Sardīnijas kalniem. Gennargentu Nacionālā parka daļa ir unikāla kalnu dēļ (visaugstākais punkts Punta La Marmora atrodas 1834 m augstumā), un arī katrs mazais kalnu ciematiņš ir ar savu rozīnīti. Kalnos dzīvo aitas, kazas, govis, buļļi un lielie ausainie, plankumainie savvaļas rukši, kas ir dikti draudzīgi un gluži kā Bastejkalna pīles nāk cilvēkam klāt prasīt kādu gabaliņu maizes. Sardīnijā dzīvnieki un cilvēki dzīvo harmonijā, te nav indīgu čūsku vai skorpionu, un arī neviens plēsoņa nav noslēpies kādā krūmu žuburā. Kalnu zonā atrodas daudzi naturāli veidojušies monumenti. Kā iespaidīgākais un galvenais ir kanjons Su Gorropu, kas ir laba vieta trekingam, vietām gan ir ko pasvīst, bet principā kalnu maršruts ir piemērots visiem. Pa ceļam sastapām arī ģimenes ar maziem bērniem, citi pat bērnus nesa speciālā ceļasomā uz muguras.

Trekingu uz kanjonu iekļauju praktiski visos ceļojuma maršrutos, ko gatavoju latviešiem. Tā ir vieta, ko noteikti ir vērts redzēt.  Šī gada (2017.g.) jūnijā arī mēs paši veltījām divas dienas dzīvei kalnos. 🙂 Jau iepriekšējā vakarā ieradāmies vienā no kalnu ciematiņiem kas atrodas dažus km. attālumā, kārtīgi izgulējāmies un no rīta kārtīgi paēduši devāmies ceļā. Naktsmājām iesaku šo agrotūrismu. 

Kopējais trekinga garums ir ap 10-12 km., atkarībā pa kuru no 3 ceļiem iet. Visskaistākais un daudzveidīgākais, ko iesaka arī eksperti, ir no sākumpunkta Hotel “Gorroppu”. Pirmā daļa liekas vienkārša. Lai tiktu līdz ieejai kanjonā, jāpieveic 700-800 m augsts kalns. Tā ir pastaiga 2-3 km garumā un aizņem aptuveni 2 stundas. Pa ceļam redzēsiet kādās zaru būdiņās daudzus gadsimtus atpakaļ dzīvoja aitu gani, sajutīsiet kalnu varenību un varēsiet pavērot tauriņu evolūcijas procesus.

Tauriņu evolūciju es redzēju pirmo reizi. Tā vienkārši – “še tev, pavēro kā viņi rodas”. 🙂 Tur var redzēt kāpurus, kas straujā tempā rāpo šurpu turpu, pilnus zarus ar pilnām un jau tukšām kūniņām. Ja uzmanīgi ieskatās, var pat redzēt, kā viņi lien no kūniņām laukā. Pēcpusdienā lidojošo tauriņu paliek kaitinoši daudz, tāpēc lielākā daļa cilvēku (praktiski pilnīgi visi) vai nu izskrien vai paiet mierīgi tiem garām. Es to atklāju nejauši. Kamēr sēdēju uz koka zara, vienlaicīgi novēroju 4 lietas – viens kāpurs skriešus metās manā virzienā, otrs kustīgi locījās un karājās mana deguna priekšā, trešie dusēja savās kūniņās iemitinājušies visos zaros un ceturtie lidoja apkārt (diemžēl tie skaistie dzeltenie, baltie un krāsainie bija nedaudzi, un 98% bija parastas brūnaļas). Kad citiem garāmgājējiem rādīju ka tie ir tauriņi, viņi palika ar vaļā mutēm. Jo visi bija pamanījuši gan kāpurus, gan tauriņus, bet neviens tos nesasaistīja savā starpā.

Nonākot pašā lejā, nesezonā redzēsiet daudzus mazus ezeriņus un strautiņus. Vasarā te ir gandrīz sauss, palicis ir tikai avots ar dzidru ūdeni, ar kuru piepildīt jau iztukšotās pudeles. Daudzi atnāk līdz šejienei, padzeras strauta ūdentiņu, nedaudz atpūšas, padomā, ka nekas īpašs šajā kanjonā nav un nezināšanas dēļ dodas atpakaļ, bet tieši šeit atrodas ieeja pašā kanjonā. Ieejas maksa ir 5 eiro. Tur ir 3 grūtību līmeņi – zaļais, dzeltenais un sarkanais, piemēroti katram pēc viņa iespējām. Tie, kas nodarbojas ar profesionālo alpīnismu var aiziet vēl pāris km tālāk, bet par to jāvienojas ar atbildīgo personālu.

Lielai daļai cilvēku nepietiek spēka pieveikt to pašu atpkaļceļu, pa kuru spēka pilni nonākuši lejā, tāpēc iesaku pie biļešu cilvēkiem pasūtīt vietu džipā (cena 15 eiro). Līdz džipam arī būs jāiet ap 1,5 km, bet pa līdzenu ceļu. Tie, kas grib redzēt tikai un vienīgi kanjonu, un neveikt garo priekšpastaigu kalnos, var pieteikt ekskursiju ar džipu abos virzienus. Tas nozīmē, ka jūs aizvedīs līdz vietai, no kuras jums būs jāiet 1,5 km līdz kanjonam un tad kalnos kāpšana jau iekš paša kanjona. Te ir izcenojums ekskursijai ar džipu http://gorropu.info/tour-in-fuoristrada-nel-supramonte

Ieteikumi:
* trekinga sākumpunkts ir pie Hotel “Gorropu” uz S.S 125 ceļa, Urzulei OG;
* vislabāk doties trekkingā no agra rīta, sākot no 8:00;
* līdzi ņemiet maizītes, kādu augli un ūdeni;
* kājās jābūt piemērotiem apaviem (kedas neder, jo slīd, sporta botes – jā);
* vasarā nodrošinieties ar cepuri un saulesbrillēm;
* ieeja pašā kanjonā maksā 5 eiro, tāpēc paņemiet līdzi naudiņu;
* ja jūtaties noguruši, atpakaļceļam var pasūtīt džipu, kas jūs nogādās līdz jūsu auto (to var izdarīt tur, kur tirgo ieejas biļetes kanjonā. Cena 15 eiro);
* trekkingā var doties jebkurā gadalaikā, galvenais, lai nelīst un nav slapjš, kā arī, ja esat jūtīgi pret karstumu – neiesaku jūliju un augusta mēnešus.

Naktsmājas Cala Gonone:

1. LUNGO MARE https://bellasardinija.com/apartamentu-ire/costa-smeralda-olbia/cala-gonone/lungomare-12-pers/
2. NOTTE BLUE https://bellasardinija.com/apartamentu-ire/costa-smeralda-olbia/cala-gonone/notte-blue-8-pers/
3. TERAZZA https://www.facebook.com/pg/Bellasardinijacom/photos/?tab=album&album_id=1053682388151317

Atpakaļceļš džipā. Iesaku – jo tas dod iespēju izbaudīt kalnu varenību no citiem rakursiem.

Te ir neliels ieskats fotogrāfijās kā mēs paši pieveicām kalnus:

P.S. Kāds, kas jau ir izbaudījis pastaigu Eiropas lielākajā kanjonā un gribētu kaut ko ieteikt citiem, lūdzu rakstiet komentāros!