Latvieša laime


Šodien “Santas” (novembra, 2018) numurā izlasīju brīnišķīgu Santas Ančas interviju ar psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru. Ja jums ir iespēja, atrodiet šo numuru, un izlasiet, jo, lai arī intervija ir tikai uz 3 lappusēm, tajā ir pateikts viss. fullsizeoutput_34f3

Es pie latviešu žurnāliem tieku ļoti reti, taču 9 gadu laikā, lasot žurnālu “Santa”, vairākas reizes pamanīju, ka Santa Anča caur vairākiem rakstiem mēģina uzsvērt un grib, lai to apstiprina citi, ka vislielākā laime ir dzīvot savā zemē un, ka dzīvojot svešā zemē cilvēks nevar būt līdz galam laimīgs. T.i., ja reiz mēs esam dzimuši par latviešiem, tad mums jādzīvo šajā zemē un lai nemānām sevi, ka laime ir kaut kur tur… nezinu kur. Tas man liek domāt, ka viņa neuzticas citiem cilvēkiem, nepieņem citu cilvēku vārdus par patiesību. Ir taču daudzi cilvēki, kas savu dzīvi dzīvo citā pasaules malā un IR patiešām laimīgi!

2013.gadā es biju lasīju kaut ko līdzīgu, ko raksta Santa Anča un atbildēju žurnālam ar savu pieredzi, un toreiz par šo rakstu pat dabūju balvu. https://bellasardinija.com/2013/09/25/zurnala-santa-oktobra-menesa-vestules-pilna-versija/

Šodien lasot šo interviju smaidu. Smaidu par to, cik vienkāršas un precīzās ir profesora atbildes par laimi un smaidu, redzot, ka Santa joprojām neliekas mierā. Nu tirda viņu joprojām šī pārliecība, ka tikai zemē, kurā esi dzimis, vari būt laimīgs (nu kā var domāt tādas aplamības?) un jautā arī psihologam: “Sakiet, vai latvietis var būt laimīgs ārpus Latvijas?” Nu bet protams, ka cilvēka laimes stāvoklis nav atkarīgs no dzimtenes. Es tikai varu nojaust, cik ārkārtīgi iesīkstējis un egoistisks uzskats valda šāda cilvēka apziņā, kas ir pārliecināts par to, ka tie, kas aizbrauc, visi ļoti ilgojas atgriezties. Šis raksts nav par dzīvi ārzemēs, bet par laimi kopumā. Izlasiet, ja ir iespēja.

  • “Mēs esam individuālistu kultūra. Pētnieki saka, ka individuālisma zemēs dzīvojošie ir drusku laimīgāki nekā kolektīvisma kultūrās (kā piemēram Itālijā). Taču arī pašnāvības biežāk ir satopamas individuālistu kultūrā, jo ja tev ir slikti nav īsti, kas atbalsta, bet ja tev būs slikti ap dūšu kolektīvismā, zini, ka grupa un ģimene palīdzēs. Tāds ir paradokss.” /I. Austers/

fullsizeoutput_34d3Un es tam piekrītu. Man Sardīnijā nav ‘sakņu’ un nav ‘ģimenes’, bet jebkurā grūtā situācijā tiešām jūtu līdzcilvēku atbalstu. Es joprojām neprotu lūgt palīdzību un gribu ar visu tikt galā pati. Ak, cik stulba iezīme, ja skatās no vienas puses, jo kultūrā, kur esi vienmēr saistīts ar piederību ģimenei vai jebkādu no grupām, cilvēkiem ir pašsaprotami savējos vienmēr atbalstīt. Ja otram kaut kas notiek, uzreiz cilvēki iet palīgā neko neprasot pretī. Jo tas ir pašsaprotami – atbalstīt otru!

  • “… Laime ir savstarpēja uzticība visās nozīmēs. Sabiedrības līmenī ir svarīga stabilitāte. Smaids ir viena no pirmajām iezīmēm, lai uzticētos cilvēkiem…”
  • “ … ja esam pozitīvu emociju iespaidā, tad nākotnes prognozēs esam neobjektīvāki gan attiecībā pret sevi, gan pret citiem…”
  • “50% no savas potenciālās laimes izjūtas tu iegūsti no vecākiem, 10% ir nejaušība, bet 40% ar savām izvēlēm vari iespaidot pats.”
  • Santa Anča domā, ka laimes izjūtu un būtību lielā mērā ietekmē daba, un viņa jautā, vai psihologs piekrīt, ka cilvēks, kas ir saistīts ar dabu, t.i. dzīvi laukos, ir laimīgāks? Atbilde: “… tas viss ir ilūzijas un blēņas. Attiecībā uz laimi svarīgs ir saturs. Pilsētā viņi visticamāk, dzīvoja vāveres ritenī, bet tagad dara to, kas ir patīkami un kur redz jēgu. Svarīgi ir darīt to, kam redzi jēgu.”
  • “Cilvēkam un laimes izjūtai būtiski ar savu padarīto veicināt kopēju labumu.”
  • Bezmērķīga dzīve nevar būt laimīga. Būtu svarīgi uzdot jautājumu – vai no tā, ko tu dari, pasaule kļūst labāka? Tas ir dzīves jēgas jautājums. Laimi nevar apzināti atrast. Laime ir sakarīgas un jēdzīgas darbošanās blakusprodukts.” /I. Austers/

Un tieši tā arī ir. Mirklī, kad es kaut ko daru, un zinu, ka tas darīs laimīgāku pasauli un cilvēkus (kaut vai vienu personu tajā mirklī), es jūtos laimīga. Mana laime ir pasaules un citu cilvēku laime! Kas var būt labāks, kā atrasties starp patiešām laimīgiem un smaidīgiem cilvēkiem?

Ja vēl nessi izlasījis šo rakstu https://bellasardinija.com/2018/04/16/vai-viegli-ir-dzivot-svesa-zeme/, kurā runāju par to, vai ir viegli dzīvot svešā zemē, iesaku izlasīt. Laime IR visapkārt daudzās mazās un lielās lietās, galvenais ir tās GRIBĒT ieraudzīt, un tomēr neaizmirstot skatīties uz visu ar reālām, nevis ilūzijas pilnām, acīm.

12909442_10206643194098416_4060087988404932807_o

Citāts | Šis ieraksts tika publicēts Aforismi un dzīves atziņas, DAŽĀDI, PERSONĪBAS IZAUGSMEI ar birkām , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.